BAUSKAI Senajai Bauskai – pilsētai mūsu – Gadsimtos mērojams mūžs.
LĪVIJA DZELME
BAUSKAI
Senajai Bauskai – pilsētai mūsu –
Gadsimtos mērojams mūžs.
Pāri gājuši kari un mēris –
Tūkstoši mūžu te rimuši ir…
Vēstures vēji vien pāri pūš,
No pagātnes šodiena šķir.
Sen Bauskas pili un Pilskalnu
skauj
Mūsas un Mēmeles krasts,
Ķirbaksala upēm vienoties ļauj –
Plūdums uz jūru te Lielupei rasts.
Karos grūst Livonijas ordeņa pils,
Ilgi pār drupām migla no upēm
Klājas kā mēmas dvēseļu ēnas.
Atmiņu krāsmatas pagātnē degs –
Zaudēto tās neapsegs.
Mūsu pilsēta, Bauska, audz un
turies,
Senču ugunskurs, kuries –
Sildi un vieno mūs!
GUNĀRS BOGDANOVS
kaut kas no senatnes
liek meklēt
latviskumu,
kaut dzīvoju laikā,
kad latvietis nav iesauka, bet – gods,
un Dievam par godu,
tautai par godu
meklēt sevi
savā zemē
ir darbs,
ne sods.
PAR LIETĀM UN VIETĀM
1.
apmaldījās prieks
starp reālām
un bezcerīgām lietām,
un nabags
bez patosa mira
cerībai svešā vietā…
2.
skrejlapa dvēsele
stāsta par augstām lietām
mums, kas nākuši
no purvainām vietām…
nav dienai pārpalikuma
ne mirkļos, ne jūtās –
viss kā ar svara kausu
nomērīts,
un arī mīlestībā
nav nekā tāda,
kas netiektos
būt piepildīts.
RASMA LAUČKA
LAI PASAULEI
Kā balta saule
Es vēlos būt,
Kas ikkatru sildīt prot.
Lai jūt visa pasaule!
Kā spēcīgs lietus
Es vēlos būt,
Veldzi un spēku druvām dot.
Lai zeļ visa pasaule!
Kā ziedoša pļava
Es vēlos būt,
Kuru maiga smarža skauj.
Lai plūst pāri pasaulei!
Kā skaista dziesma
Es vēlos būt,
Kuru izdziedāt nevar neviens.
Prieks – lai visai pasaulei!
ZANDA STRAZDIŅA
Eju pa ielu
un jūtu –
iet dažādie,
iet visādie,
iet Domas…
Cik piesātināta iela.
Man jāsagaida
lietaina diena, –
TAD varbūt varēšu
pateikt sev
ĪSTOS VĀRDUS,
(vienmēr jāgaida, jo nekas labs
nerodas uzreiz).
Tavas lūpas un mati
man pieskaras,
Tu mani mulsini,
Tu mani nomierini,
Tu atnesi vēl lielāku vientulību,
vēl lielāku laimi…
