Arturs Grīnbergs – ārsts ginekologs. Bauskas slimnīcā strādājis no 1952. līdz 1968. gadam, bijis arī galvenais ārsts un toreizējās veselības nodaļas vadītājs.
Arturs Grīnbergs – ārsts ginekologs. Bauskas slimnīcā strādājis no 1952. līdz 1968. gadam, bijis arī galvenais ārsts un toreizējās veselības nodaļas vadītājs. Mūsu pilsētā iepazinies ar dzīvesbiedri Dainu, kura pēc Medicīnas institūta absolvēšanas nosūtīta uz Bausku strādāt par aptiekas vadītāju. Bauskā piedzimuši abi Grīnbergu bērni – Ilze un Viesturs.
1968. gadā Grīnbergu ģimene pārcēlās uz Ogri. Dakteris Grīnbergs tagad ir pensionārs, bet Daina Grīnberga vada laboratoriju Ogres poliklīnikā. Meita Ilze Bērziņa ir pediatre, znots Aivars – ķirurgs, abi jau desmit gadu stažējas Amerikā. Dēls Viesturs izvēlējies ekonomista profesiju.
Arturs Grīnbergs:
– Bauska bija mana pirmā skola, pirmā darbavieta. Šo skaisto pilsētiņu un tās ļaudis arvien paturēšu siltā atmiņā. Zeme šajā pusē tik mālaina, pēc lietus grūti paiet, bet arī pēdas paliek – dziļas. Esmu pārliecināts, ka Bauska kopš senseniem laikiem ir kā tāds bastions, kas Zemgales dienvidos sargā Latviju. Turieties, baušķenieki!
Ilga un Andris Upenieki – ārste un lauksaimnieks. Bauskas pusē sākuši strādāt kā jaunie speciālisti, te iepazinušies un apprecējušies. Bauskā piedzimuši bērni – Aivars un Helju, kuri joprojām dzīvo un strādā mūsu rajonā.
Ilga Upeniece, dzimusi un augusi baušķeniece, pēc Medicīnas institūta beigšanas rajona Centrālajā slimnīcā strādājusi par ginekoloģi no 1958. gada līdz 1973. gadam. Aivars Upenieks no 1956. gada bijis kolhoza «Varonis» priekšsēdētājs, ilgu laiku vadījis kopsaimniecību «Rainis», vēlāk arī rajona Lauksaimniecības pārvaldi.
70. gados Upenieku ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Ilga Upeniece tagad strādā Rīgas 1. dzemdību namā un Valsts Ģimenes veselības aprūpes centrā. Andris Upenieks ir direktors SIA «Akots», kas nodarbojas ar zvērkopību. Viņš sacīja:
– Par Bausku man ir vislabākās atmiņas, jo tur pagāja jaunība un spēka gadi. Man tur palikuši tikai draugi, neviena ienaidnieka. Esmu ievērojis, ka Bauska kļūst arvien skaistāka, gribētos, lai to novērtē paši pilsētas iedzīvotāji un biežāk pasmaida. Dzīvoju līdzi Zemgales lauksaimnieku rūpēm šajā rudenī. Savas ģimenes vārdā novēlu Bauskai nostiprināt tranzīta un kultūras centra pozīcijas.
Līga Grudule – LR Valsts Ieņēmumu dienesta personāla un darba aizsardzības daļas priekšnieka vietniece. Bauskas 1. vidusskolu absolvējusi 1969. gadā. Ieguvusi Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes diplomu. Līgas dēli Aigars un Egils ir studenti.
– Priecājos, ka Bauska ar katru gadu kļūst sakoptāka un tīrāka. Uzteicot glītākās sētas, katrs tiek pamudināts pielikt savu roku darbos pilsētas labā. Pēdējos gados, īpaši vasarās, arvien bagātāka kļūst Bauskas kultūras dzīve. Gribētos, lai reģionālās reformas rezultātā Bauska nekļūtu par pelēku Zemgales nomali. Sveicienus sūtu visiem saviem klases biedriem un bijušajiem skolotājiem 1. vidusskolā. Mēs savulaik bijām 50. izlaidums, bet šogad skolai jau 80. dzimšanas diena.
Alvis Mengots – kinooperators, kurš piedalījies ap 40 latviešu mākslas filmu uzņemšanā, no tām septiņās bijis vadošais operators inscenētājs.
Sapnis par kino sācies Bauskā, kur Alvis Mengots aizrāvies ar fotografēšanu. 1965. gadā, tūlīt pēc Bauskas 1. vidusskolas absolvēšanas, viņš sācis strā- dāt Rīgas kinostudijā. Sākumā veicis dažādus darbus, līdz kļuvis par operatoru. Profesionāļa diploms iegūts Maskavas Kinematogrāfijas institūtā. A. Mengota sieva Vija ir medmāsa sanatorijā «Marienbāde», meita Inga Latvijas Universitātē studē sociālpsiholoģiju, ir precējusies un audzina meitiņu.
Šovasar Alvis Mengots pabeidzis režisora Jāņa Streiča 90 minūšu kinolentes «Vecās pagastmājas mistērijas» filmēšanu, priekšā montāžas process. Viņš strādā arī Latvijas Televīzijā, kur veido iknedēļas raidījumu «Kvalitāte».
Aina Šēnberga (Zaķe) – arhitekte. Viņa dzimusi, uzaugusi Bauskā, dzīvojusi Plūdoņa ielā, 1946. gadā absolvējusi Bauskas 1. vidusskolu. Viņas māte Berta Zaķe bija pilsētā iecienīta šuvēja, tēvs Oskars Zaķis – kurpnieks.
Aina Šēnberga Bauskas rajonā savulaik projektējusi klubus Codē un Ozolainē, ēdnīcu Iecavā, veikalu Rundālē. Viņas vīrs Edgars Šēnbergs ir kādreizējā restorāna «Pilskalns» un kafejnīcas «Mūsa» projekta autors. Arhitekti ir arī Šēnbergu dēls Uģis un viņa sieva Māra. Viņu ģimenē izauguši trīs bērni. Šēnbergu meita Baiba Sējāne ir diplomēta juriste, līdz šim strādājusi par tieslietu ministra padomnieci. Ģimenē audzina divus bērnus.
Aina Šēnberga sacīja:
– Gribu novēlēt, lai Bauska arī turpmāk būtu augoša, parkiem un dārziem bagāta pilsēta, kur dzīvo gaiši cilvēki. Sveicinu visus savus bērnības līdzgaitniekus, skolas biedrus. Pēdējā laikā gan Bauskā maz ceļ jaunas mājas, vairāk nojauc veco apbūvi. Bet jācer, ka pienāks laiks, kad arī Bauskā arhitektiem un celtniekiem būs daudz darāmā.
Rita Rozmisa – Ogres 1. vidusskolas direktore. Dzimusi Iecavā, vairāk nekā divdesmit gadu strādājusi par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā. Latviešu valodas un literatū- ras zinībās izskolojusi vairākas baušķenieku paaudzes. Kopš 1998. gada 21. jūnija, piedaloties konkursā, kļuvusi par direktori vienā no lielākajām vidusskolām Latvijā. Četru lielu bērnu mamma, jaunākais dēls Mārtiņš mācās Ogres vidusskolas 11. klasē.
«Bauska tagad kļuvusi par manu brīvdienu pilsētu,» stāsta R. Rozmisa. «Kad savā darbā Ogrē esmu nogurusi, «mūku» uz Bausku.» Te Ritu saista ne tikai atmiņas par nostrādātiem gadiem. Joprojām viņai tīkams šīs Zemgales mazpilsētas miers. Varbūt kaut kur uz Mēmeles tilta, Draudzības ielā vai vidusskolas austuvē vēl jūtama viņas soļu elpa. Rita Rozmisa atzīst, ka Bauska viņu izveidojusi, te iemācījusies strādāt, noticēt pati sev. Joprojām Ogrē visu viņa salīdzina ar Bausku, kuru abi ar Mārtiņu tagad dēvē par savu mīļo pilsētu.
