Ogrēnietis Arvīds Emsiņš prot izgatavot vieglas izkaptis.
Ogrēnietis Arvīds Emsiņš prot izgatavot vieglas izkaptis.
Bauskas tautas nams kopā ar pilsētas Domi viņsestdien rudens gadatirgu rīkoja jau desmito reizi. Šogad tas izvērtās tik plašs kā nekad agrāk. Rātslaukumā un Rīgas ielā izvietojās 260 tirgotāju.
Pārdevēju ir ievērojami vairāk nekā citos rudeņos, «Bauskas Dzīvei», šo faktu komentēdama, saka Tautas nama galvenā grāmatvede Sigita Vaitaite. Daudz tirgotāju interesējās, kad būs nākamais tirgus, un aizbrauca no Bauskas apmierināti. Bija arī tādi, kuriem neveicās, vairākumā gan no Polijas un Viļņas ievesto preču pārdevēji. Pircēji aizvien vairāk novērtē vietējos ražojumus un tos labprātāk arī pērk. Uzmanību piesaistīja mājražotāju un amatnieku darinājumi, kaut arī tirgus raibumā un drūzmā tiem bija grūti izcelties.
Plostnieks tēš cirvju kātus
Ogres iedzīvotājs pensionētais plostnieks Arvīds Emsiņš atcerējās, ka piedalījies arī baļķu pludināšanā pa Mēmeli. Jau ilgāku laiku dzīvojot valsts maizē, viņš iztikai piepelnās ar kokamatniecību. Visi darinājumi izceļas ar perfektu apstrādi.
Pavisam neparasta nodarbošanās ir Rēzeknes rajona zemnieku saimniecībai «Apkalnmājas», kur no ādas izgatavo un arī labo zirglietas, liellopu un jaunlopu apaušus un siksnas, suņu un kaķu kakla- siksnas un pavadas. «Apkalnmāju» saimniece Irēna Baufale pievērsusies jātnieku sportam un lieliski zina, kāds aprīkojums zirgiem vajadzīgs. Pie rēzekniešiem iepirkās arī Bauzes tirgus saimnieks Sandris Kalniņš, meklēdams izturīgu kaklasiksnu sunim.
Vietējo preču klāstā bija diezgan pārtikas un rūpniecības izstrādājumu. Pirms nopirkt iecienīto Lāču rupjmaizi, to bija iespējams arī degustēt. Izvēlēties varēja keramiku, pinumus, sudraba rotas, bižutēriju, apģērbus, arī zemeņu stādus, dekoratīvos augus, siltus kažokus un vēl daudz ko citu.
Pārbauda zināšanas Bauskas vēsturē
Gadatirgus kultūras un izklaides programmu vadīja Tautas teātra amatieraktieri Daina un Andris Zvejnieki. Viņiem darbs sākās jau astoņos no rīta. Andris piedalījies sešu Bauskas gadatirgu vadīšanā, nesen viņam palīgā nākusi sieva Daina. Abi atzīst, ka iepriekš izdomāto scenāriju tirgus norise un tirdzinieku atsaucība liek mainīt. Katra programma saistās ar improvizāciju. Desmitā gadatirgus apmeklētāji pārsteiguma balvas varēja nopelnīt par labām zināšanām Bauskas vēsturē, jo tieši par to bija daudz jautājumu. Bērnus priecēja Tautas nama darbinieku rīkotās atrakcijas un lēkāšana piepūšamajā gumijas pilsētiņā, ko bez maksas bija sagādājusi «Ramas» margarīna izplatītājfirma. Kultūras programmu kuplināja folkloras kopa «Trejupe», Vecsaules un Griķu pamatskolas dejotāji.
Neskaidrība par sarīkojuma nākotni
Vai desmitais rudens gadatirgus Bauskas Rātslaukumā būs pēdējais? Tāds jautājums «uz mēles» bija daudziem. Nākamgad sakarā ar Kalna ielas rekonstrukciju tehnisku iemeslu dēļ gadatirgus sarīkošana nebūs iespējama. «Kaut arī Bauskā veidojas jaunas tradīcijas, tomēr reizi gadā Rātslaukumu un tā apkārtni vajadzētu atvēlēt tādam sarīkojumam,» uzskata pilsētas Tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Nora Trasūne. Viņa piedalījusies visu desmit gadatirgu organizēšanā un stāsta, ka daudz tirgotāju jau laikus pošas septembra otrajā sestdienā braukt uz Bausku. Šis datums jau labi iegaumēts.
