Latvijas valdība konceptuāli ir vienojusies, ka valstī jābūt deviņām vēlētām reģionu pašvaldībām.
Latvijas valdība konceptuāli ir vienojusies, ka valstī jābūt deviņām vēlētām reģionu pašvaldībām. Tā apgalvoja īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs, tiekoties ar rajonu laikrakstu pārstāvjiem 7. septembrī Rīgā. Ministrs pieļāva, ka jau līdz 2001. gada martam, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas, Latvijā varētu būt pilnībā noteiktas reģionu robežas un iedzīvotāji vēlēs arī reģionālās pašvaldības. «Koncepcija vēl nav likums, tās mērķis ir noteikt vadlīnijas likumam un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem, par reformu informēt sabiedrību, valsts iestādes un pašvaldības,» skaidro ministrs.
J. Bunkšs uzskata, ka iedzīvotāju intereses visvairāk skar vietējo pašvaldību reforma, nevis reģionālā. Vietējo pašvaldību reformu, kas jau notiek, likums paredz veikt divos posmos – pēc vietējo pašvaldību (pagastu un pilsētu) ierosmes to apvienošanās notiek līdz 2003. gada 31. decembrim, bet līdz 2004. gada 30. novembrim reformu realizēs pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektiem. Vietējo pašvaldību vēlēšanām 2005. gadā jānotiek reformētajās teritorijās.
Paredzētajiem reģioniem – Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes, Zemgales (ietilpst Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons), Rīgas, Rietumvidzemes, Austrumvidzemes, Vidusdaugavas, Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales – vēl nav precīzi noteiktas robežas. Tās paredzēts precizēt līdz 2001. gada sākumam.
Kādēļ valdība 26 rajonu vietā vēlas redzēt tieši deviņus reģionus? J. Bunkšs skaidro, ka, izveidojot deviņus reģionus, vieglāk būs noteikt to centru, deviņi reģioni psiholoģiski vairāk atbilst pašreizējiem rajoniem. Pakalpojumu centri var sakrist ar reģionu centriem, vieglāk būs pārņemt vietējo pašvaldību funkcijas. Reģionu veidošanas mērķis ir radīt priekšnosacījumus līdzsvarotai attīstībai valstī: apturēt cilvēku aizplūšanu no laukiem uz Rīgu, veicināt reģionu konkurētspēju ar galvaspilsētu un reģioniem ārpus valsts robežām, nodrošināt Eiropas Savienības reģioniem paredzēto finansu resursu efektīvu piesaistīšanu un izmantošanu, atslogot valdību no vietējo un reģionālo problēmu risināšanas. Katrā reģiona centrā būs centrālā administrācija, un katrā reģionā būs pašvaldība, ko ievēlēs tiešās proporcionālās vēlēšanās no partiju kandidātiem, skaidro ministrs.
Īstenojot šo reformu, administratīvos izdevumus izdosies samazināt aptuveni divas reizes, bet deputātu skaitu – trīs reizes. J. Bunkšs apgalvo, ka reforma valstij ļaus ievērojami ietaupīt. «Pilsētu skaits varētu pat nedaudz pieaugt, bet pagastu – samazināties. Šobrīd Latvijā ir 480 pagastu, pēc reformas katrā reģionā varētu būt piecas sešas spēcīgas pašvaldības,» uzskata J. Bunkšs.
Pašlaik vairākas Latvijas pašvaldības ir izteikušas noraidošu nostāju pret deviņiem reģioniem. Turklāt pastāv uzskats, ka vispirms jāļauj apvienoties vietējām pašvaldībām un tikai tad tās jāapvieno reģionos.
Pats īpašo uzdevumu ministrs nenoliedz, ka vēl ir pietiekami daudz neskaidru un neatbildētu jautājumu, saistītu ar iecerēto reģionalizāciju.
