Jēkabpils cukurfabrikas klientiem sakarā ar uzņēmuma nespēju sākt pārstrādes sezonu Zemkopības ministrija piedāvā divus variantus šī gada ražas iepirkumā.
Jēkabpils cukurfabrikas klientiem sakarā ar uzņēmuma nespēju sākt pārstrādes sezonu Zemkopības ministrija piedāvā divus variantus šī gada ražas iepirkumā.
Bauskas rajona zemkopjiem, kuri ir noslēguši līgumus ar publisko akciju sabiedrību «Jēkabpils cukurfabrika», līdz 5. oktobrim jāizlemj, kuru variantu izvēlēties. Pārstrādes uzņēmums oficiāli vēl nav paziņojis, kad varētu sākties darbs. Taču cukurbiešu audzētāji kavēties vairs nedrīkst.
Nav drošības par fabriku
Konkurss valsts intervencei cukurbiešu iepirkšanā izsludināts netiks, vakar, 14. septembrī, preses konferencē žurnālistus informēja zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Jēkabpils cukurfabrikas neskaidrās situācijas dēļ uzņēmumam neiespējami uzticēt intervenci. Pēc 13. un 14. septembrī notikušajām ilgajām apspriedēm, kurās piedalījās cukurbiešu audzētāji, Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas vadība un Zemkopības ministrijas darbinieki, ir izveidots cits modelis, lai atrisinātu biešu pārstrādes problēmas šajā rudenī, teica ministrs.
Pirmais variants ir šāds: abas rūpnīcas bietes pieņems un pārstrādās, samaksājot atbilstoši C kvotai, tas ir, 10 latu par tonnu. Zemkopības ministrija, izdarot grozījumus subsīdiju nolikumā, oktobrī un novembrī audzētājiem kā kompensāciju izmaksās Ls 200 par vienu hektāru, lai būtu līdzekļi sakņu ieziemošanai. Pēc sakņu piegādes fabrikām Zemkopības ministrija piešķirs lauksaimniekiem subsīdiju Ls 4,5 par vienu piegādāto tonnu (tas varētu būt janvārī un februārī). Tādējādi samaksa tuvinātos 17 latiem par tonnu, kāda bija paredzēta intervencē.
Otrais variants – audzētājiem piedāvā ar Lauksaimniecības departamentu slēgt līgumus par cukurbiešu izmantošanu lopbarībai, nevis pārstrādei cukurā. Par to tiks samaksāta Ls 350 liela kompensējoša subsīdija, un papildus audzētāji iegūtu naudu par sakņu pārdošanu lopbarībai. Tādējādi zemniekiem tiek dotas izvēles iespējas un nav noteikts, lai viņi nepiegādā saknes Jēkabpils fabrikai. Taču Zemkopības ministrija nevarēs atbildēt par tiem, kuri rīkosies vieglprātīgi. «Katram ir jāizvērtē savas iespējas un varēšana,» tā ministrs.
Vēl tika runāts par Latvijas cukura tirgus sakārtošanu, lēto cukuru paredzot eksportam vai eksporta produkcijas ražošanai. Nākamajam gadam Zemkopības ministrija noteiks cukurbiešu audzēšanas kvotas.
Preses konferencē piedalījās divu lielo cukurbiešu audzēšanas saimniecību vadītāji – Aivars Upenieks un Jānis Rāzna. Viņi izteicās pozitīvi par Zemkopības ministrijas piedāvāto modeli. Kaut gan realizācijas ieņēmumi būs mazāki, nekā plānots, tomēr var cerēt uz nelielu peļņu.
Zemniekiem rūpīgi jārēķina
Sarunās ministrijā bija klāt arī rajona Lauksaimniecības departamenta direktors Guntis Liepa. «Bauskas Dzīve» lūdza viņam precizēt, kā pašlaik zemniekiem rīkoties. «Vispirms jāizdara rūpīgi aprēķini, jāaplēš, cik daudz naudas cukurbiešu audzēšanā iztērēts un cik lielas būs pārējās izmaksas. Tad jāpieņem lēmums, kuru Zemkopības ministrijas piedāvāto variantu izvēlēties. Līdz 5. oktobrim Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas slēgs līgumus ar Jēkabpils zonas cukurbiešu audzētājiem. 40 procentu sakņu paredz pieņemt Liepājas, 60 procentu Jelgavas cukurfabrika. Visiem zemniekiem būs jābrauc uz abām fabrikām un personīgi jāvienojas par piegādes laikiem. Pirms doties uz pārstrādes uzņēmumiem, ieteicams sazināties pa telefonu, lai neveidotos drūzma. Pirmie līgumus pārslēgs lielie audzētāji. Paredzams, ka līdz 20. septembrim tiks saņemts zemkopības ministra rīkojums ar rakstveidā formulētiem nosacījumiem par cukurbiešu izmantošanu lopbarībai un subsīdiju saņemšanas kārtību. Tad arī departamentā varēs noformēt dokumentāciju par 350 latu lielo kompensācijas subsīdijas saņemšanu, ja raža netiks vesta uz cukurfabrikām, bet varbūt izlems to pat apart.»
