Atjaunotajā pūtēju orķestrī skanēja vecmūziķu Aļģa Beķera un Visvalža Retenā instrumenti. Bauskas 390 gadu jubilejas vērienīgo svētku programmu 11. septembrī, sestdien, noslēdza gājiens pilsētas ielās, koncerts un uguņošana Pilskalna estrādē.
Atjaunotajā pūtēju orķestrī skanēja vecmūziķu Aļģa Beķera un Visvalža Retenā instrumenti.
Bauskas 390 gadu jubilejas vērienīgo svētku programmu 11. septembrī, sestdien, noslēdza gājiens pilsētas ielās, koncerts un uguņošana Pilskalna estrādē.
Kad satumsušajās debesīs uzmirdzēja daudzkrāsu salūts un estrādi izgaismoja no svecēm veidots skait- lis 390, šķita, – katrā svētku dalībniekā ir tāda silta dzirksts, kas izteic piederību savai pilsētai.
Sestdienas vakarā pilskalnā bija tik daudz baušķenieku kā nevienu citu reizi šajā vasarā.
«Mums izdevās radīt tādu noskaņu, kādu bijām iecerējuši,» «Bauskas Dzīvei» saka pilsētas Tautas nama direktors Jā- nis Matisons. «Kaut gan tikko atsākas kultūras darba jaunā sezona, amatierkopu dalībnieki un skolēni bija atsaucīgi un aizrautīgi iesaistījās svētku sagatavošanā. Ceru, ļaudis pamanīja, ka vienotā programmā iekļāvās Bauskas kultūras darba aktīvistu visas paaudzes. Tas bija simboliski, jo scenārijs tika veidots ar domu sasaistīt laiku – pagātni, tagadni un nākotni. Koncertā iztikām bez viesmāksliniekiem,» tā J. Matisons.
Teatralizētais gājiens parādīja, ka baušķenieki spēj būt atraktī- vi un pārvar zemgaliešu atturību. Bauskas slimnīcas darbinieki pat demonstrēja pirmās palīdzības sniegšanas paņēmienus, un žēlsirdīgās māsas izskatījās kā no senlaikiem pārcēlušās uz tagadni.
Laika zīmes ir īpašas, un katrs no vēsturiskiem brīžiem atmiņā paturēs paša visvairāk pārdzīvoto un izjusto. Daudziem baušķeniekiem kā vienreizējs atcerē paliks tas, ka pilsēta 390. jubilejā ieguvusi savu karogu.
