Bauskā ir daudz apskates vērtu objektu, bet «pieklibo» tūristiem piedāvājamo pakalpojumu klāsts. Kā šī nozare Bauskā attīstījās senāk?
Bauskā ir daudz apskates vērtu objektu, bet «pieklibo» tūristiem piedāvājamo pakalpojumu klāsts. Kā šī nozare Bauskā attīstījās senāk?
Aicina apceļot dzimteni
Latvijā tūrisma nozare sāka strauji attīstīties 1930. gadu otrajā pusē – Ulmaņlaikos. Tolaik Sabiedrisko lietu ministrijā darbojās īpaša Tūrisma nodaļa Kārļa Vanaga vadībā. Jaunais un enerģiskais K. Vanags dažos gados ar ļoti veiksmīgu tūrisma propagandu panāca īstu «ceļošanas bumu» Latvijā. Tūrisma maršrutos tika ieteikts aplūkot skaistākos mūsu zemes dabas un vēstures, kā arī jaunuzceltos objektus. Protams, ka arī Bauska tolaik kļuva par tūristu iecienītu pilsētiņu.
Labiekārto Pilskalnu
1936. gadā Baus- kas pilsētas valde kopā ar 56. skautu pulciņu kopīgi izdeva nelielu tūrisma propagandas izdevumu «Bauska» 4000 eksemplāros. Tas bija pirmais šāda veida iespieddarbs par mūsu pilsētu. Četrus gadus vēlāk, īsi pirms padomju okupāci- jas, iznāca apjomīgāks bukletiņš ar K. Grīnberga fotogrāfijām par Bausku un apriņķi.
1937. un 1938. gadā notika visai apjomīgi darbi Pilskalnā. Toreiz tika izveidots uzbērums celiņam uz pilsdrupām pār aizsarggrāvi, veikta drupu nostiprināšana, restaurētas dažas sienu daļas un logu ailes, aizvākti nogruvušie akmeņi galvenā torņa iekšienē un tuvākajā ap-Pats galvenais ieguldījums tūris- tu piesaistīšanā bija pēc inženiera Bramaņa projekta ierīkotais 33 metrus augstais skatu laukums pilsdrupu galvenajā tornī, ko tolaik sauca par «Kalna sargu». Tālāk aiz pilsdrupām tika izlīdzināts laukums bijušā Vairogmiesta vietā un tur ierīkots 15. maija parks, kurā celiņi un iestādītie kociņi norobežoja atsevišķus Vadoņa, ģenerāļa Baloža un ģenerāļa Berķa laukumus.
Prezidents dāvina naudu
Īpašs notikums bija paša Vadoņa (valsts un ministru prezidenta K. Ulmaņa) vizīte Bauskā 1938. gada 3. jūnijā. Par šo notikumu pilsētas galva E. Kasparsons vēlāk rakstīja Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļai: «Šī gada 3. jūnijā Bausku pagodināja Valsts prezidenta kungs ar pavadoņiem. Apciemojums ilga gandrīz divas stundas un Valsts prezidenta kungs šī laika lielāko daļu izmantoja Bauskas pilsdrupu un to apkārtnes apskatīšanai. Par līdz šim veiktiem drupu nostiprināšanas, skatu torņa izbūves un apkārtnes izdaiļošanas darbiem pašvaldība saņēma Valsts prezidenta atzinību kopā ar norādījumiem par turpmākiem darbiem šinī virzienā.» Bauskas pilsēta saņēma ne tikai Vadoņa atzinību, bet arī Ls 6000 naudas pārvedumu, ko Valsts kanceleja nosūtīja tajā pašā dienā. Pēc K. Ulmaņa norādījumiem Ls 4000 tika izlietots «pilskalna izdaiļošanas vajadzībām», bet Ls 2000 nodots 13. Bauskas aizsargu pulkam sporta laukuma būvniecībai. Kā jau autoritārisma periodā, arī šis K. Ulmaņa apciemojums tika īpaši izcelts un slavēts «Bauskas Vēstnesī». Pilsētas pašvaldība pat izveidoja īpašu «1938. gada 3. jūnija» stipendiju pilsētas pamatskolas beidzējiem, kuri tālāk izglītojās arodskolā.
Pils tornī uzstāda tālskati
Pilskalna sakopšanai līdzekļus piešķīra arī Sabiedrisko lietu ministrija, tika izmantota arī pilsētas budžeta nauda. Skatu laukumā tika uzstādīts grozāms lielizmēra tālskatis, bet pie paša torņa uzbūvēts kiosks piemiņas lietiņu tirgošanai. Pilskalnā, tirgus laukumā, kā arī Uzvaras ielas un Brīvības bulvāra stūrī tika uzstādītas speciālas tūrisma vitrīnas. Skatu torni pilsdrupās 1938. gadā no 1. maija līdz 1. novembrim bija apmeklējušas 4343 personas, no tām 150 bija ārzemju tūristu (pat no ASV un Japānas). Par skatu torņa apmeklējumu tolaik bija jāšķiras no 20 santīmiem, uz pusi mazāks tēriņš bija paredzēts tūrisma grupu dalībniekiem, kā arī skolēniem, studentiem, karavīriem un aizsargiem.
Plaša naktsmītņu izvēle
Bauskas pilsētas valde pasūtīja arī 100000 tūrisma marku ar pilsētas skatu, uzaicināja vietējos amatniekus izgatavot piemiņlietiņas (suvenīrus) tūristiem. Pilskalna kioskā varēja iegādāties glītus maciņus, kabatas blociņus, vāzītes, pelnutraukus u. c. Tūristi varēja pārnakšņot «Kurzemes» un «Rīgas» viesnīcā, Aizsargu klubā, kā arī daudz lētākajās «tūristu mītnēs» pilsētas pašvaldības namā (visu gadu) un pilsētas pamatskolā (vasarā). Ārzemniekiem tika ieteikts nakšņot «Kurzemes» viesnīcā vai Aizsargu klubā. «Kurzemes» viesnīca ar 12 istabām (16 gultasvietu) lepojās ar pirmās šķiras apzīmējumu. Tajā istaba vienai personai diennaktī izmaksāja Ls 2 – 2,5, divvietīga – Ls 4 – 5, brokastis maksāja Ls 0,75, pusdienas – Ls 0,85, vakariņas Ls 0,60, bet pilna pansija vienai personai – Ls 3 – 4 diennaktī. Tādi izcenojumi bija Bauskas lepnākajā viesnīcā. Tūristu mītnēs (tās bija līdzīgas mūsdienu jauniešu mītnēm – hosteļiem) pārnakšņošana izmaksāja Ls 0,50 – 0,70. Tūristiem tolaik ieteica ieturēt maltītes pilsētas lepnākajos restorānos – «Kurzemes» viesnīcā, Aizsargu klubā un Pilsdārza paviljonā.
Rosīgo tūrisma attīstību Bauskā pārtrauca padomju okupācija un Otrais pasaules karš.
