Vakar, 14. septembrī, apritēja 140 gadu, kopš dzimis Jānis Čakste. Cilvēks, kurš mūsu valsts vēsturē palicis kā Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents, kā izcils nacionālās atmodas darbinieku pēctecis un kā vecākais latviešu parlamentārietis.
Vakar, 14. septembrī, apritēja 140 gadu, kopš dzimis Jānis Čakste. Cilvēks, kurš mūsu valsts vēsturē palicis kā Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents, kā izcils nacionālās atmodas darbinieku pēctecis un kā vecākais latviešu parlamentārietis.
Priecājos, ka varēju apliecināt Jānim Čakstem cieņu memoriālā muzeja atklāšanas reizē viņa dzimtajās mājās Jelgavas rajona «Aučos». Ar to aizsākās jubilejas sarīkojumu virkne visā Latvijā. Priecājos, ka šo pasākumu ietvaros varam uzzināt daudz jauna un interesanta par pirmo neatkarīgās Latvijas prezidentu.
Spēja vienot sabiedrību
Lai izprastu šo izcilo personību, kas par latviešu politisko līderi izvirzījās, darbodamies Krievijas Domē un vadot latviešu bēgļu organizācijas, ir lietderīgi ieskatīties pagātnē. Un tā parāda, ka jau jaunības gados Jānis Čakste apliecināja savas izcilās sabiedrības apvienotāja spējas. Studiju laikā Maskavā nodibināja latviešu studentu apvienību «Austrums». Vēlāk, strādājot par advokātu, rosīgi darbojās Jelgavas latviešu sabiedriskajā dzīvē, vadīja latviešu biedrību un laikrakstu «Tēvija». Tas liecina par lielu sabiedrības uzticību. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Jānis Čakste atjaunoja Jelgavas Sarkanā Krusta komitejas darbību, bet jau 1915. gada jūlijā kopā ar pārējiem kurzemniekiem devās grūtajās un nemierpilnajās bēgļu gaitās. Jāņa Čakstes plašā un pašaizliedzīgā darbošanās bēgļu labā un līdzdalība vadošajās nacionālajās organizācijās dod atbildi uz jautājumu, kāpēc viņš tika vienprātīgi ievēlēts par Latvijas Tautas Padomes priekšsēdētāju. Latviešu tautai traģiskos brīžos Čakstes popularitāte bija ārkārtīgi augusi un katrā ziņā tā kļuva par pamatu viņa ievēlēšanai visaugstākajā postenī – par Valsts prezidentu.
Latvijas pirmie soļi
1922. gada 7. novembrī Jānis Čakste atklāja uz pirmo sēdi sanākušās Latvijas Republikas pirmās Saeimas darbu. 14. novembrī, 92 deputātiem aizklāti balsojot «par» un sešiem atturoties, viņš tika ievēlēts par pirmo Valsts prezidentu. Pēc pirmā prezidentūras termiņa izbeigšanās 1925. gada 6. novembrī Jānis Čakste atkārtoti tika ievēlēts par Valsts prezidentu un savus pienākumus pildīja līdz nāvei.
Ar Jāņa Čakstes vārdu saistīti Latvijas valsts tapšanas pirmie soļi un patstāvīgas valsts pirmais posms. Latvijas Republikas Satversmē prezidentam nav paredzēts īpaši liels varas un darbības apjoms. Tomēr arī šo šauro robežu ietvaros Jānis Čakste visiem spēkiem ir pūlējies apvienot un saskaņot dažādus virzienus kopīgam mērķim – valsts labklājības celšanai. Kā Valsts prezidents viņš vienmēr stāvēja pāri partijām un pret visiem izturējās vienādi objektīvi un taisnīgi, iedibinādams valsts prezidenta amata autoritāti un tradīcijas. Jāņa Čakstes laikabiedri vēsta, ka ar savu ārieni – stalto augumu – un cienīgo izturēšanos, ar savu izglītību un tādām īpašībām kā nosvērtība, laipnība un smalkjūtība Jānis Čakste iemantoja pat lielvalstu diplomātu apbrīnu.
Bezpartejisks darbinieks
Jānis Čakste visu mūžu bija ideālists un tāds arī palika līdz pēdējam brīdim. Viņa nolūks bija – padarīt laimīgu latviešu tautu, palīdzēt tai. Un šis mērķis arī stīdz cauri visai viņa dzīvei. Interesanti, ka Latvijas sabiedrība Jāni Čaksti kritizēja tikai vienu reizi – kad viņš amnestēja valsts nodevībā apsūdzēto Andrievu Niedru un lika viņam uz visiem laikiem atstāt Latviju.
«Jānis Čakste darbojās laikmetā, kad varēja gūt vieglus panākumus ar demagoģiju. Bet tā nebija Čakstes dabā. Viņš bija par daudz sabiedrības cilvēks, lai tiktāl nolaistos. Vienkāršāk un siltāk viņš prata pieiet tautai,» – tā par Jāni Čaksti raksta Kārlis Skalbe. Jānis Čakste nekad nav bijis partejisks, un tikai reizi – Latvijas tapšanas laikā – piederēja pie politiskās partijas – Zemnieku savienības. Visās vēlākās vēlēšanās viņš kandidēja kā bezpartejisks sabiedrisks darbinieks.
Čakstes vārds Šveicē
Jānis Čakste aizgāja viņsaulē 1927. gada 14. martā. 18. martā milzīgā tautas un karaspēka gājienā viņš tika svinīgi aizvadīts un apglabāts Meža kapos.
Pagājušajā gadā Šveicē tika atvērta Brīvības halle. To atklāja sakarā ar 150. gadadienu, kopš 1848. gadā Šveicē un citviet pasaulē aizsākās liberālās revolūcijas, kā arī pieminot 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 50. gadadienu. Brīvības hallē godināti 100 cilvēku, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas attīstībā. Mēs varam būt īpaši lepni un gandarīti, ka šo 100 vārdu vidū ir arī mūsu Jāņa Čakstes vārds.
