Septembra saulainās dienas ir darbīgas. Kam ir ko rakt, tie rīko talkas un lokās kartupeļu vagās. Zeme ir sausa, un tupeņi gandrīz nav jāapžāvē, drīzāk jāatdzesē pirms bēršanas pagrabā.
Septembra saulainās dienas ir darbīgas. Kam ir ko rakt, tie rīko talkas un lokās kartupeļu vagās. Zeme ir sausa, un tupeņi gandrīz nav jāapžāvē, drīzāk jāatdzesē pirms bēršanas pagrabā. Dārzos paukšķēdami krīt nogatavojušies āboli. Tie, kuriem savu ābeļu nav, priecājas, ka augļi tik lēti. Arī bez cukura var savārīt biezeņus, ko ziemā smērēt uz pankūkām.
Viss notiek rudenīgi rēni, rimti. Nesteidzīgi un nepielūdzami nāk saltais gadalaiks un droši vien, ka drīz ar ilgošanos lūkosimies uz katlumājas garo skursteni. Tīmekļi lido, novakares saltas, un migla kā necaurredzams priekškars noslīd pār dažām «ātrākajām» Latvijas automaģistrālēm. Kā jau tas pie mums pieņemts – tikai tad, kad uz Jūrmalas šosejas notika traģiska avārija, ceļu policija atskārta, ka šādos laikapstākļos jāparedz papildu drošības pasākumi.
Varbūt tādēļ, ka rokas dārza darbos aizņemtas, daudziem nav bijis laika izteikt savu attieksmi «par» vai «pret» referenduma rīkošanu pensiju jautājumā. Savākto parakstu skaits laukos esot pavisam neliels. Pagājušajā nedēļā, klausoties Kārļa Streipa vadīto sarunu ar radioklausītājiem, dzirdēju vairākus pensionārus motivēti atbalstām premjera Šķēles ieteikumus. Pensija esot jāmaksā tikai tiem, kuri strādāt vairs nespēj, bet strādājošajiem, arī neaizstājamajiem vecļaudīm, ministriem un deputātiem pienākas tikai samaksa par darbu un nekas cits. Tomēr prezidente būšot izņēmuma statusā. Viņa savu pensiju nopelnījusi ārzemēs, un to neviens nav tiesīgs atņemt.
Pirmie gājputni no mājām jau prom – studenti. Pirmkursnieki mācās aprast ar dzīvi lielpilsētā, mainīgo lekciju sarakstu, tramvaju un trolejbusu kursēšanas grafiku. Līdz ar kursa biedriem tiek iepazīta arī Latvijas ģeogrāfija. Bet mana kādreizējā Alma Mater (latīņu valodā ‘zināšanu māte’) – Latvijas Universitāte – ir skarba kā pamāte. Gultasvieta kopmītnēs, tāpat kā stipendija un mājupceļa kompensācija, pienākas tikai budžeta grupu studentiem. Tie, kuri lielā konkursa dēļ iekļuvuši maksas grupās, cīnās, kā nu katrs var. Šķiet, ka augstskolai nepieciešama tikai par mācībām maksātā nauda, kas vecākiem jāizrauj kaut vai no zemes apakšas, bet – laikā.
Pārsteigumu šogad septembrī man sagādāja kāds Ceraukstes puses jaunsaimnieks. Nopļāvis lakstus kartupeļu tīrumā, viņš brīvākā brīdī bija sācis metināšanas darbus. Vērojot nekādi nevarēju saprast, vai tur top kaut kāds agregāts kartupeļu kombainam vai kāda cita saimniecībā noderīga lieta. Par maniem minējumiem jaunsaimnieks pasmējās un atklāja, ka tie būšot… šūpoļu balsti. Nākamā gadsimta pirmās Lieldienas iekrīt 2000. gada 23. aprīlī – tieši Jurģu dienā. Tad nu visa ģimene varēšot lidināties pretim pavasara debesīm, iešūpot jauno gadu simteni un nemainīgo darbu ritumu. Šāda cerība ir gaiša un stipra kā šoruden dārzā visus pāraugusī saulespuķe, kas no vienas melnas sēkliņas briedējusi simtiem jaunu.
