Šī esot pirmā vasara Maigas Sīmanes 69 gadus ilgajā mūžā, kad Īslīces upīte pie «Alūkstiem» Viesturu pagastā ir izsusējusi.
Šī esot pirmā vasara Maigas Sīmanes 69 gadus ilgajā mūžā, kad Īslīces upīte pie «Alūkstiem» Viesturu pagastā ir izsusējusi.
Kopš viņa atceras, arvien dzīvojusi Īslīces krastos. Augas vasaras tajā peldējušies gan bērni, gan pieaugušie, ziedējušas dzeltenas ūdensrozes.
Dēli saimnieko uz vecvecāku koptās zemes
«Alūkstu» saimnieku zeme – ap 100 hektāru mantotu un izpirktu tīrumu, pļavu un ganību – plešas gan vienā, gan otrā upītes krastā. Šovasar pāri upei varējuši braukt kā pa ceļu, braslu nemeklējot. «Alūkstu» vecajā mājā Maiga Sīmane kopā ar brāli, māsu un vecākiem ienākusi dzīvot trīsdesmitajos gados, krusttēva aicināta. Nams esot celts reizē ar Rundāles pili no tiem pašiem ķieģeliem. Šeit tikuši apkalti pilskungu zirgi. Tagad senā celtne apmesta, nokrāsota, iekšpuse skaisti apdarināta ar koku. Tajā ar savu ģimeni dzīvo viens no Sīmaņu dēliem – SIA «Bērzkalni» direktors Māris Sīmanis. Vienā no šīs mājas istabām viņš esot piedzimis, šeit gribot sagaidīt mūža novakaru.
Pirms 20 gadiem pagalma otrā pusē «Alūkstu» vecais saimnieks uzcēlis māju, kurā tagad dzīvo māmuļa un jaunākā dēla ģimene. Guntis ir zemnieks un kopj vecvecāku zemi. Galvenokārt tiek sēta labība, cukurbietes. Laukos, kas tuvāk mājām, aug saknes un dārzeņi. Māmuļa gandarīta, ka abi dēli no pilsētas pārcēlušies uz laukiem, dzīvo un saimnieko turpat, kur viņu vecāki un vecvecāki.
Bišu spiets iemetas trauku skapītī
Saimniecei esot divas mīlestības – bites un sivēni. Saulaines tehnikumā viņa savulaik ieguvusi agronomes diplomu, tomēr dzīvā radība esot tuvāka. Viņas vecākiem pirmais bišu spiets esot iemeties trauku skapītī. Tas bijis 1921. gadā pagaidu mājiņā Īslīces upes otrā krastā. Maiga Sīmane bijusi biteniece arī kādreizējā kolhoza «Svitene» dravā, tagad pašu dārzā medu nes 35 saimes. Čaklākais palīgs pie bitēm vecmāmiņai esot mazmeita Ilva, studente, topošā banku speciāliste. Viņai droši varētu novēlēt «Alūkstu» laukus, pakalnus un medus kāres.
Stāstīdama par saviem 100 rukšiem, Maiga Sīmane tos slavēt slavēja. Redzējām, kā mīlīgi un balti kūtī tie gozējas uz zeltainiem salmiem. Dēls Guntis gan mammas mīlestību neatbalstot. Uzpircējiem cūkgaļa jāatdod vai par velti, bet Tukuma gaļas kombināts, kur uzpērk Latvijas zemnieku audzēto – patālu.
Pareizs uzturs un vingrošana atdod veselību
Šis pavasaris Maigai Sīmanei bijis smags. Pārciests insults, iepriekš veselība tā saniķojusies, ka nācies zāles dzert saujām. Aptiekā «palikusi» visa pensija. Taču tagad Maiga Sīmane atkal rītos ceļas piecos, iet uz kūti pie cūkām un piedalās visos darbos.
Veselību viņa atguvusi, uzticoties Maijas Gogulanes grāmatai «Ardievas slimībām». Tajā ieteiktos vingrojumus Maiga Sīmane izpilda pirms brokastīm un pirms gulētiešanas. Turklāt pirmais miegs tiekot sagaidīts, guļot uz dēļa, jo tā esot vislabāk mugurkaulam. Gaļu viņa ēd reizi nedēļā, bet lielākoties pārtiek no salātiem – gurķiem, tomātiem, lociņiem. Īpaši cienīti ir pētersīļi, dilles, bet pavasaros pirmās gārsītes, nātres, virza, ceļmallapas. Aizdaram viņa lieto rūgušpienu, cukuru aizstāj ar medu. Kafijas vietā Sīmaņu māte dzer zāļu tējas un vakariņas ēd ne vēlāk par sešiem vakarā. Viņa uzskata, ka atspirgt palīdzējis veselīgais uzturs un vingrošana.
No «Alūkstu» pagalma paveras rāma Zemgales līdzenuma ainava. Maiga Sīmane priecājas par katru jaunu pavasari, kas atnes košu zaļumu kokiem un tīrumiem. Kad rudens iekrāso lapas, uz Siguldu neesot jābrauc dabas krāšņumu lūkoties. Tepat Īslīces krastos tas ar roku aizsniedzams.
