Ja referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā notiktu šobrīd, vairākums (50,8 procenti) Latvijas iedzīvotāju balsotu «par», «pret» balsotu 29,5 procenti, bet izlēmuši vēl nav 19,7 procenti.
Ja referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) notiktu šobrīd, vairākums (50,8 procenti) Latvijas iedzīvotāju balsotu «par», «pret» balsotu 29,5 procenti, bet izlēmuši vēl nav 19,7 procenti.
Pieaudzis ES atbalstītāju skaits
Salīdzinot ar maija aptaujas rezultātiem, ir pieaudzis ES atbalstītāju skaits, bet gandrīz nemainīgs palicis noliedzēju skaits. Palielinājies atbalstītāju skaits vecuma grupā virs 55 gadiem, kas līdz šim ir bijusi pati skeptiskākā grupa. Pēc maija aptaujas datiem šajā vecuma grupā «par» būtu balsojuši 23,6 procenti, pēc augusta aptaujas datiem – jau 39,4 procenti. Izlīdzinājušās arī atšķirības, kādas uzrādīja maija aptauja pilsoņu un nepilsoņu izvēlē.
Arī attieksme pret Eiropas Savienību kopumā ir uzlabojusies. Šobrīd 61,2 procentiem aptaujāto ir vairāk vai mazāk pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, gandrīz sasniedzot 1998. gada novembra situāciju, kad pozitīvu attieksmi pauda 63,5 procenti iedzīvotāju. Savukārt samazinājies ir negatīvi noskaņoto skaits – 31 procents, salīdzinot ar 35,2 procentiem maijā. Savu attieksmi vēl nav formulējuši 7,8 procenti. Tas ir viszemākais rādītājs kopš 1998. gada novembra.
Kāpēc balso «par»?
«Par» balsojošo aptaujas dalībnieku pieauguma iemeslus varētu skaidrot ar vairāku faktoru kopumu. Viens no tiem varētu būt jaunās Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas ievēlēšana. Prezidente sabiedrībā ir populāra, un līdz ar to sabiedrisko domu ietekmē viņas paustais atbalsts Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.
Tāpat savu lomu varētu spēlēt arī Krievijas krīzes sekas, kas šobrīd uzskatāmi redzamas valsts budžeta problēmās. Secināts, ka turpmākā sadarbība ar Krieviju ir grūti prognozējama, turpretī Eiropas Savienība ir drošs sadarbības partneris. Iespējams, pozitīvi ietekmējusi arī ziņa par ievērojamajiem ES līdzekļiem, kas būs pieejami Latvijai, sākot no nākamā gada (ISPA, SAPARD un PHARE). Informācija par to parādījās masu medijos aptaujas veikšanas laikā. Zināmu iespaidu, domājams, atstāj arī iespējamā Latvijas uzaicināšana uz sarunām par iestāšanos ES, kas pārsvarā tiek atspoguļota kā Latvijai vēlama un kā pozitīvs Latvijas attīstības novērtējums.
Zināšanas vērtē «ar četri»
Lai izlemtu «par» vai «pret», jābūt zināšanām par šo jautājumu. Paši aptaujātie savas zināšanas par Eiropas Savienību novērtē ar 4,2 ballēm (1 – 10 ballu skalā). Varbūt tas nešķiet daudz, bet zīmīgi, ka tieši tāpat savas zināšanas vidēji novērtē arī Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji («Eurobarometr» 51, 1999. gada pavasaris). Turklāt tādās valstīs kā Īrijā, Grieķijā, Portugālē un Lielbritānijā iedzīvotāji savas zināšanas novērtējuši pat zem 4 ballēm.
Lai būtu zināšanas par Eiropas Savienību, informācija ir jāmeklē. Diemžēl to cilvēku skaits, kuri ir ieinteresēti un pat speciāli meklējuši informāciju par Eiropas Savienību, ir tikai 28,2 procenti. 54,3 procenti šādu informāciju speciāli nav meklējuši, 15,1 procentam šie jautājumi vispār neinteresē.
Vairākums informāciju meklē masu medijos – presē (15,2 procenti), TV (15,1 procents), radio (9,5 procenti). Tikai pavisam niecīga daļa – 1,7 procenti – aptaujāto ir apmeklējuši informācijas centrus vai bibliotēkas, 1,9 procenti piedalījušies ES jautājumiem veltītos pasākumos un 2,8 procenti meklējuši ES jautājumiem veltītas publikācijas.
Kas būs ieguvējs?
Vienlīdzīgi sadalījušās atbildes jautājumā par to, kurš gūst lielāku labumu no attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību. 29,7 procenti uzskata, ka iegūs Latvija, 22 procenti – ieguvēja būs Eiropas Savienība, bet 21,1 procents uzskata, ka abas puses iegūs vienlīdzīgi. 27,2 procentiem šajā jautājumā nav atbildes.
Šo aptauju organizēja Eiropas integrācijas birojs (EIB) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
