Lietuvas Žurnālistu savienība 17. un 18. septembrī Nidā bija organizējusi semināru par Baltijas valstu žurnālistu tiesisko un sociālo aizsardzību.
Lietuvas Žurnālistu savienība (ŽS) 17. un 18. septembrī Nidā bija organizējusi semināru par Baltijas valstu žurnālistu tiesisko un sociālo aizsardzību. Uz to bija aicināti ŽS valžu pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas un kolēģi no Kaļiņingradas apgabala, Baltkrievijas un Ukrainas.
Tikšanās mērķis bija ļoti aktuāls. Lietuvas valdība sagatavojusi iesniegšanai Seimā likumu par «Informācijas atklātību». Tā 19. un 20. paragrāfā iekļautas normas, kas tiktāl ierobežo masu informācijas līdzekļu tiesības, ka līdzinās padomju laika cenzūrai.
Lietuvas Žurnālistu savienība par notiekošo augusta sākumā informējusi Starptautisko Žurnālistu federāciju Briselē, kas savukārt šo ziņu nodevusi Norvēģijas Vārda un izteiksmes forumam. Abas šīs organizācijas nosūtījušas protesta vēstules Lietuvas Seima priekšsēdētājam Vitautam Landsberģim. Tiek izteikti motivēti priekšlikumi, kā apturēt šo regresīvo attieksmi pret masu informācijas līdzekļiem neatkarīgā valstī. Interesanti, ka gan Latvijas, gan Lietuvas likumā par presi un masu informācijas līdzekļiem pirmajā pantā skaidri un gaiši pateikts «Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta». Tieši cenzūru pašlaik vēlas ieviest Lietuvas politiķi. Šāds likums kļūtu par pāraudzināšanas ieroci pret sabiedrību un īpaši pret urķīgajiem, ziņkārīgajiem un neatlaidīgajiem žurnālistiem, kuri ne reizi vien ir sāpīgi «uzkāpuši uz varžacīm» daudziem politiķiem.
Diskusijās Baltkrievijas Neatkarīgo žurnālistu asociācijas viceprezidents Anatolijs Guļajevs it kā starp citu ieminējās, ka Lietuvā notiekošais varētu likt visu Baltijas valstu žurnālistiem rūpīgi izvērtēt procesu gaitu. Tikpat strauji kā neatkarība ienāca mūsu dzīvē, tikpat pēkšņi brīvība varot izgaist. Robeža ar Krieviju taču joprojām atrodas turpat, kur pirms desmit gadiem.
A. Guļajevs atgādināja, ka progresīvi domājošo Aleksandru Lukašenko baltkrievu tauta pirms gadiem ar sajūsmu ievēlēja par prezidentu. Bet viņa solītā brīvība izrādījās ļoti primitīva – dūres demokrātija, kas ir bīstama visiem. Šādam režīmam nav nekā kaitīgāka par atklātību. Šī gada februārī Baltkrievijas valsts Preses komiteja izteica brīdinājumu pieciem neatkarīgajiem laikrakstiem. Iemesls – publicētā informācija par Baltkrievijas Augstākās Padomes 13. sasaukuma deputātu lēmumu 1999. gada maijā sarīkot prezidenta vēlēšanas. Publikācija tikusi uzņemta… kā aicinājums «ņemt varu». Avīzes apvainotas īpaši smaga nozieguma izdarīšanā pret valsti. Baltkrievijas laikraksts «Naša ņiva» gandrīz gada garumā tiesājies, lai iegūtu tiesības savu avīzi laist klajā baltkrievu valodā… Atklājies – 90 procentu valsts iedzīvotāju savu dzimto valodu neprot, tajā nerunā un neraksta.
Divu pārkrievošanas simtgadu iespaidā vārā atmodas dzirksts Baltkrievijā tik tikko gail. Minimālā alga valstī ir divi dolāri mēnesī, žurnālistu un skolotāju mēnešalga esot apmēram 20 dolāru, valstī valda bezdarbs, laukos klaji samanāms trūkums un pagrimums. Ceturto gadu pēc kārtas ievākta tikai trešā daļa pārtikai nepieciešamās labības. Tomēr tauta klusē, baidoties, ka jaunas pārmaiņas varētu dzīvi padarīt vēl smagāku.
