Stelpes pagastā gar šauro un aizaugušo Misas upīti tikpat līkumaina vijas Upes iela.
Stelpes pagastā gar šauro un aizaugušo Misas upīti tikpat līkumaina vijas Upes iela.
«Bauskas Dzīves» apciemojuma dienā ārā bija silts un rudenīgs, tāpēc vairākums Upes ielas ļaužu locīja muguras kartupeļu laukos un mājās nebija sastopami. Šī paša iemesla dēļ neizdevās aprunāties ar vecākajiem Upes ielas iemītniekiem, Auniņu pāri.
Ar āra darbiem bija aizņemta arī Stelpes pagasta padomes priekšsēdētāja Jura Sladža kundze Austra. Viņa vāca puķu sēklas. «Uz Stelpi kopā ar vīru Juri atnācām 70. gadu sākumā. Agrāk dzīvojām Jura tēva mājās Upes ielā 3, jau gandrīz desmit gadu Upes ielā 4 mums ir sava māja. Citus gadus upīte bijusi platāka, šogad pavisam iznīkusi. Es pāri ceļam līdz upītei aizeju reti. Dēls Raivis, Vecumnieku vidusskolas divpadsmitās klases skolnieks, pa retam aiziet līdz upei paskatīties bebrus. Vienreiz viņam izdevās tos pat redzēt. Dzīvnieciņi upē būvē dambjus,» stāstīja Austra.
Pagasta galvas iecienītāko ēdienu kundze tur noslēpumā
Austras galvenais uzdevums, kā jau diplomētai pavārei, esot pagatavot vīram pusdienas. «Juris nav izvēlīgs. Kā jau vīrietis viņš labprāt bauda kaut ko «kreptīgāku». Daudz vairāk man nākas piedomāt, ceļot ēdamo galdā dēlam, arī meitai Ingūnai, kura Latvijas Universitātes ceturtajā kursā apgūst angļu filoloģiju, patīk panašķēties. Pagasta priekšnieka mīļāko ēdienu paturēšu noslēpumā. To lai viņš jums atklāj pats,» sacīja Austra.
Viņa atzina, ka Upes ielas ļaudis dzīvojot draudzīgi. «Vienā saimniecības ēkā mums ir iekārtota darbnīca. Tajā ir visas nepieciešamās tehnikas detaļas un darbarīki spēkratu savešanai kārtībā. Apkārtnes zemnieki bieži izmanto mūsu darbnīciņas pakalpojumus. Sarūgtinājumu Stelpē esam piedzīvojuši tikai vienreiz – kad vīrs, sākoties Atmodai, kļuva par pagasta priekšsēdētāju, kāds pamanījās nodedzināt saimniecības ēkas,» stāstīja Austra.
Kas meklēs, darbu atradīs vienmēr
Par kaimiņu labvēlīgo attieksmi pret Upes ielas ļaudīm un darbīgumu runāja arī Upes ielas 9 iedzīvotāji. Mājas saimnieces Simonas Stangutes draugs Valdis Krastiņš bija kategorisks: «Te neviens badu nemirst. Kas meklē, nodarbošanos atrod vienmēr. Esmu sarunājis kurinātāja darbu pienotavā «Beitiņos».
Misas upe sāka iznīkt, kā uzcēla sešdesmitajos gados šo pienotavu. Agrāk upē ar puikām ķērām līdakas. Upes ielā nav ne «biezo», ne nabagu. Ielas galā dzīvojošie Pučinski strādā no gaismas līdz tumsai,» sacīja Valdis.
Upes ielas 14 saimniecības ēkā Zoja ar vīru Eduardu Pučinski pārlasīja kartupeļus. «Darbos iesaistām arī draugus. No hektāra ievāktie kartupeļi šogad tādi kraupaini. Divpadsmit hektāros iesējām graudus. Mums ir sava kalte, kuru izmanto arī vietējie stelpieši,» darbu nepārtraukusi, stāstīja Zoja.
