Skolas zvans uz 80 mācību gadu «1. septembra» svētkiem aicina arī savus sirmos audzēkņus Astoņdesmit gadu jubileju Bauskas 1. vidusskola svin rīt, 25. septembrī.
Skolas zvans uz 80 mācību gadu «1. septembra» svētkiem aicina arī savus sirmos audzēkņus
Astoņdesmit gadu jubileju Bauskas 1. vidusskola svin rīt, 25. septembrī. Ciemos tiek gaidīti visi: sirmas, cienījamas skolotājas un augsti godājami bijušie skolotāji, kādreizējie palaidņi – tagad ierēdņi un augstas amatpersonas, mākslinieki, sportisti un gluži vienkārši mīļi un labi skolēni. Telpas būs sapostas viesu uzņemšanai, klusi savējos klasēs gaidīs tāfeles un vecie skolas soli, bijīgi raudzīsies jauni datori, kopētāji un gleznas trešā stāva gaiteņa griestos.
Lai skolas valsī rītnakt griežas jaunie un vecie, pārgalvīgie un bijīgie. Visi, kuru dzīvē nozīmīgākais vārds reiz bijis – mana Bauskas 1. vidusskola.
Jāizaug par krietniem savas valsts pilsoņiem
Bauskas 1. vidusskola ir mācību iestāde, kurā skolēni var gūt labu izglītību. Augsta ir skolotāju kvalifikācija un vēl augstāka misijas apziņa. Tāpēc skolēni gūst ne vien kvalitatīvu izglītību, bet arī labu audzināšanu.
Ļoti daudzveidīga un spilgta ir skolas ārpusstundu dzīve. Mācību priekšmetu pulciņi un skolēnu zinātniskais darbs, ansambļi, sports un dejas aptver gandrīz visus audzēkņus. No pirmās līdz ceturtajai klasei dejo visi 412 skolēni.
Lai pilnīgāk sagatavotos sarežģītajiem dzīves ceļiem, skolotāji veicina audzēkņu patstāvību un pašpārvaldi skolas ikdienā. Darbojoties pašpārvaldes sistēmā, skolēni apgūst virkni sociālo prasmju, izkopj saskarsmes un organizatoriskās spējas. Savukārt orientāciju uz augstskolām sekmē Latvijas Universitātes docentu un profesora Augusta Milta iekļaušana skolas mācību darbā.
Nākotnes vīzija? Skolēni kļūs zinātkārāki un pašapzinīgāki. Pārliecinošāk viņi veiks goda un atbildības pilnās skolas saimnieka funkcijas dežūru laikā. Čaklāki un mērķtiecīgāki mācību darbā būs vidējā skolas vecuma bērni. Vēl vairāk ar savu godaprātu un krietnumu mūs iepriecinās vecāko klašu audzēkņi.
Tuvākajos gados tiks izbūvēts jaunā korpusa ceturtais stāvs. Pavērsies plašas iespējas mācību darba pilnveidošanai. Te būs ērts rokdarbu un mājturības kabinetu bloks, klašu telpas un metodiskais kabinets skolotājiem. Blakus lasītavai, ko pēc ilgiem gadiem šoruden beidzot atvērām, ierīkosim skolēniem brīvi pieejamu grāmatu krātuvi ar darba iespējām tajā, ar datoriem un kopētāju.
Līdz ar telpu paplašināšanos tiks radītas iespējas pamatīgākam skolēnu patstāvīgajam darbam. Tas būs viens no priekšnoteikumiem, lai, turpinot studijas, Bauskas 1. vidusskolas absolventi kļūtu par izciliem arhitektiem, ārstiem, māksliniekiem, zinātniekiem, bet galvenais – krietniem un godprātīgiem cilvēkiem.
ANTA RUDZĪTE,
Bauskas 1. vidusskolas direktore
Bauskas 1. vidusskola tūkstošgadu mijā
l 1999./ 2000. mācību gadā skolā mācās 1201 skolēns (634 meitenes un 567 zēni) no Bauskas pilsētas un 14 rajona pagastiem.
l Skolā ir 43 klašu komplekti, strādā 85 pedagogi.
l Vidusskolā piedāvā trīs izglītības programmas: matemātikas informātikas, humanitāro un vispārizglītojošo. Audzēkņi padziļināti var apgūt matemātiku, informātiku, vēsturi, svešvalodas, bioloģiju, literatūru, ģeogrāfiju.
l Zināšanas var papildināt, darbojoties skolēnu zinātniskajā biedrībā, debašu kustībā, angļu klubiņā.
l Prasmes un talantus var izkopt korī, ansamblī, teātra grupā, sporta sekcijās, dizaina pulciņā, deju kopā «Pērkonītis», klubā «Māja», skolas Mazajā ministru kabinetā, sporta deju pulciņā.
Bauskas 1. vidusskolas direktori
Jēkabs Pērkons (1919./20. m. g.),
Pauls Pakalniņš (1920 – 1930),
Pēteris Andersons (1930 – 1940),
Jānis Miesnieks (1940./ 41. m. g.),
Alfrēds Alsups (1941 – 1944),
Jānis Viesjānis (1944./ 45. m. g.),
Vilis Linga (1945./46. m. g.),
Kārlis Vītols (1946 – 1953),
Anta Rudzīte (1953 – 1963),
Helēna Smetaņina (1963 – 1966),
Laimonis Rācenājs (1966 – 1990),
Egons Valters (1990./ 91. m. g.),
Janīna Leja (1991 – 1995),
Anta Rudzīte (no 1995. gada).
No vēstures lappusēm
1919. gada 22. septembrī atklāj Bauskas pilsētas vidusskolu Sudmalu ielā 65 (tagadējā Rīgas iela 8).
1920. gada 1. aprīlī Bauskas pilsētas vidusskolu valsts pārņem savā ziņā, pārdēvējot to par Valsts Bauskas vidusskolu.
1929. gadā skolu pārdēvē par Bauskas Valsts ģimnāziju.
1934. gadā Bauskas Valsts ģimnāzija sāk darbu Uzvaras ielā 10.
1945. gadā Bauskas Valsts ģimnāziju pārdēvē par Bauskas vidusskolu.
1950. gadā vidusskolas izlaiduma svinību laikā čeka arestē pretošanās kustības dalībnieku grupu. Pēc gada viņus tiesā kopā ar apcietināto studentu, bijušo Bauskas 1. vidusskolas absolventu, pretošanās kustības dalībnieku grupu. G. Zemtautim un A. Kļaugam piespriež un izpilda nāvessodu.
1975. gadā pabeigta skolas piebūves celtniecība, notiek pāreja uz mācību kabinetu sistēmu.
1996. gadā iekārto Plūdoņa namiņu.
Bērnos «spoguļojas» skolotāja
MELITA BEBRE Bauskas 1. vidusskolā strādājusi no 1960. gada līdz 1999. gada 31. augustam.
Dzimusi 1932. gadā Ventspilī, absolvējusi Rīgas Valsts Pedagoģisko institūtu. Skolotājas darba gaitas sākusi Bebrenes vidusskolā.
Es vairs tajā klasē iekšā neiešu!
«Nebiju domājusi kļūt par skolotāju,» pārdomas aizsāk M. Bebre. «Bet piecdesmitajos gados svešvalodas studēt varēja vienīgi Pedagoģiskajā institūtā. Tā arī pēc studijām nonācu Bebrenē. Man iedeva audzināt 5. klasi – «īpašu» izlasi. Pāraudži, otrgadnieki. Kāds puika, ar direktoru strīdoties, bija viņam pat rokā iekodis. Pirmajā stundā vēl pacietām viens otru, bet no otrās sākās… Ziemassvētkos aizbraucu pie vecākiem uz Ventspili un paziņoju, ka Bebrenē vairs neatgriezīšos. Mamma, apzinīgs cilvēks būdama, neļāva man tā rīkoties. Gadu kaut kādi nostrādāju. Otrajā gadā dabūju mācīt citus skolēnus, labāk iepazinos ar kolēģiem. Daudz palīdzēja Bebrenes vidusskolas direktors Jānis Antuzēvičs. Skolotājas darbs sāka iepatikties. Iemīlēju audzināmo klasi, un vēl šogad tikāmies atkal, jau četrdesmitajā gadā pēc izlaiduma.
Skaistā un baltā ēka
Uz Bausku pārnācu strādāt tāpēc, ka te man solīja dzīvokli. Pēc Bebrenes mazās skolas Bauskā telpas šķita ļoti lielas, klasēs balti soli. Direktore Anta Rudzīte republikas mērogā bija pazīstama ar jaunajām, progresīvajām darba metodēm. Nemaz tik vienkārši par skolotāju te nevarēja iekļūt. Kārlis Hammers bija tas, kuram uzticēja tikties ar mani Rīgā, runāt, tā teikt, iepazīt, kas es par putnu. Uz pārrunām ierados arī pie mācību pārzines Vijas Niedres, direktores. Skolā tolaik bija ļoti draudzīgs, līdzsvarots kolektīvs, bija jauni un veci, strādāja daudz vīriešu. Direktore lieliski mācēja saliedēt kolektīvu, organizējot rudeņos un pavasaros ekskursijas. Neaizmirstamas bija sieviešu un vīriešu dienas balles. Skolēni, lai arī sākumā uzņēma mani samērā vēsi, ar laiku kļuva jauki un mīļi. Bauskas 1. vidusskolā man bijuši četri izlaidumi, turklāt divas klases es audzināju no otrās līdz vienpadsmitajai klasei.
Bērni vienmēr ir vienādi. Bebrenē audzinātājam bija jārīko klases vakari, kuros aicināja visus ciema iedzīvotājus. Tika tirgotas biļetes, un par sapelnīto naudu klase varēja braukt ekskursijā. Skolēniem piemita lielisks talants un organizatora spējas. Pēdējā gadā 11. klasē iestudējām G. Priedes lugu «Normunda meitene».
Tagad liela daļa jauniešu apzinās valodas nozīmi turpmākajā dzīvē. Arī valsts politika svešvalodu apguvei mūsdienās ir ļoti labvēlīga.
Darbs neļauj novecot
Garajos skolotājas darba gados ir bijuši neskaitāmi gandarījuma brīži – labas atzīmes eksāmenos, skolēnu uzvaras mācību priekšmetu olimpiādēs. Vairāki mani audzēkņi tagad ieņem vadošus amatus. Kādi trīspadsmit «manējie» strādā par angļu valodas skolotājiem. Ar bērniem darbojoties, nekad nevar novecot. Tā ir vērtība, kuru gribētu likt ielāgot arī nu jau bijušajiem kolēģiem Bauskas 1. vidusskolā. Esiet stipri, esiet optimisti, ar žēlošanos neko dzīvē nevar panākt. Grūtos brīžos ieskatieties savu audzēkņu acīs, jūs tur ieraudzīsit zinātkāri, labvēlīgu smaidu un pateicību. Tas arī būs jūsu spēka avots turpmākajam darbam.»
Atskatoties pagātnē šodienas acīm…
IRĒNA ANTIPINA (Zeidaka), pensionāre, strādājusi par mediķi Bauskas rajonā. Bauskas Valsts ģimnāzijas 1939. gada absolvente.
«Bauskas Valsts ģimnāzijā mācījos no pirmās līdz sestajai klasei un tad no piektās līdz pirmajai. Jā, ģimnāzijā mācību gadus skaitīja citādāk – sākām kā piektās klases audzēkņi, beidzām pirmajā klasē. No 1. līdz 6. klasei mani audzināja vismīļākā skolotāja pasaulē Anna Palēja.
Stingrs un prasīgs bija matemātikas skolotājs Jānis Viesjānis, no kura baidījāmies, bet matemātiku arī labi iemācījāmies. Stundās viņš parasti bija kluss, bet visu izteica seja. Sekmes man bija viduvējas, nepatika neko daudz mājās mācīties, uzdoto centos sagatavot starpbrīdī skolā. To vien zinu, ka neattaisnoti gan nevienu mācību stundu netiku kavējusi. Pat pēc tik daudziem gadiem savu skolu un skolotājus atceros vienīgi ar labo.»
GUNTIS LIEPA, rajona Lauksaimniecības departamenta direktors. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu 1958. gadā. Izlaiduma klasē audzinātāja bijusi Feja Strižaka, no 8. līdz 10. klasei – Andrejs Skuja.
«Atceros vēl skolas direktoru Kārli Vītolu, iesauka viņam bija Zevs. Bargs, vienmēr gāja šņākdams. Kad viņš kliedza, tad varēja dzirdēt no pirmā līdz pat ceturtajam stāvam. Toties ķīmiju viņš mums iemācīja lieliski, sniedza daudz derīgu padomu. Latviešu valodu mācīja tagad pazīstamā dzejniece Lija Brīdaka. Man gan īpaši nepadevās ne latviešu, ne krievu valoda.
Desmitajā klasē man un Reinim Ādmīdiņam rīkoja speciālus kursus glītrakstīšanā. Ēriks Pekarēvičs bija stingrs matemātikas skolotājs, stundās valdīja dzelžaina disciplīna, bet zināšanas viņš mūsu galvās prata kā ar karoti ieliet. Savukārt skolotājs Smilškalns mūs 7. klasē pārsteidza mācību gada pēdējā stundā: «Mēs visu gadu cītīgi mācījāmies PSRS Konstitūciju,» teica skolotājs, «bet vai tas viss ir taisnība, kas to lai zina.»»
DAGNIJA LUDRIKA (Grasmane), Bauskas rajona Padomes izpilddirektore. Bauskas 1. vidusskolas 1968. gada absolvente.
«Mūsu audzinātājs bija Kārlis Hammers, cilvēks ar ļoti īpatnēji labestīgu pieeju saviem audzēkņiem. Pozitīvo ietekmi viņš spēja panākt bez balss pacelšanas. Mēs izturējāmies viens pret otru kā līdzīgi. Skolā mācījos labi un teicami, biju klases vecākā, aktīvi darbojos komjaunatnē. Tā vienmēr sanāca, ka Hammera audzināmie visi dziedāja korī. Spilgti atmiņā palikusi piedalīšanās Skolēnu dziesmu svētkos Rīgā.
Vidusskolas direktors manā laikā bija Laimonis Rācenājs. Skolā darbojās daudzi pulciņi, es aktīvi iesaistījos ķīmijas, matemātikas, literatūras pulciņā. Tagad tikai varu pabrīnīties, kā visam atlika laika.»
AIVARS BUTULIS, Bauskas slimnīcas ķirurģiskā dienesta vadītājs. Bauskas 1. vidusskolā mācījies no 1. līdz 11. klasei, to absolvējis 1970. gadā.
«Skolotāja Zenta Bērziņa bija mana audzinātāja no 2. līdz 11. klasei. Viņa mūs ļoti mīlēja, organizēja daudzus un dažādus pasākumus, bet, ja bijām nepaklausīgi, tad dažreiz arī ar lineālu iekaustīja. Patiesi un no sirds varu teikt, ka Laimonis Rācenājs bija lieliskākais direktors, kādu vien varu iedomāties.
Esmu pateicīgs skolotājai Melitai Bebrei par to, ka es māku angļu valodu. Lai arī ne visai patika matemātika, taču lieliska bija skolotāja Līvija Hammera. Es ļoti labprāt gāju uz stundām, sēdēju solā, klausījos. Skolā labi mācījos, bet ārpus skolas biju liels palaidnieks.»
JOLANTS MARKEVIČS, Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs. Bauskas 1. vidusskolas 1984. gada absolvents.
«Klases audzinātāja mums bija Līvija Hammera, prasīga, bet saprata arī jokus. Par viņu man ir tikai vislabākās atmiņas. Mūsu laikā daudzi baidījās no stingrās un nopietnās ģeogrāfijas skolotājas Intas Jauntēvas. Man ģeogrāfija patika un no skolotājas nemaz nebaidījos.
Savdabīgas bija militārās mācības stundas. Skolotājs Egons Valters bija gan stingrs, vismaz centās tāds būt, bet nereti stundas beigās pats uzspēlēja savas dziesmas un mēs visi dziedājām. Vidusskolas gados veiksmīgi izvairījos no kora. Visādi joki gadījās arī literatūras stundās, īpaši pie skolotājas Kersti Menekas. Kopumā Bauskas 1. vidusskola sniedza man tik pamatīgas zināšanas, ka augstskolas gados varēju brīvi slaistīties.»
