Mājā, kas Bauskā pēdējos gados guvusi atzinību par sakoptāko apkārtni, dzīvo Biruta Skvirecka.
Mājā, kas Bauskā pēdējos gados guvusi atzinību par sakoptāko apkārtni, dzīvo Biruta Skvirecka.
Viņas prieks esot topošā rožu dobe. To palīdz papildināt draugi Tukumā, kuri nodarbojas ar stādaudzēšanu. Kā brīnumu Skvirecku ģimene gaida nākamo vasaru, kad uzziedēs šogad stādītā roze, kurai vajadzētu būt zilai kā debesjums.
Laucinieka dvēsele uzzied kā dārzs
Biruta ir dzimusi Brunavā, beigusi Mežgaļu pamatskolu, pēc tam skolojusies Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, arī strādājusi laukos un pilsētā ir ienācēja. Tomēr prasme un centība mājas un dārza kopšanā atklājot, ka laucinieciskais laužas uz āru, jokoja Biruta. Viņai esot ļoti svarīgi, lai ģimene varētu ēst pašu audzētus salātus, dārzeņus, saknes un būt droši, ka tas nāk veselībai par labu un nav saindēts ar ķīmiskām piedevām.
25. septembrī Biruta Skvirecka svinēs jauku dzimšanas dienu. Biruta atzina, ka viņas gadalaiki esot pavasaris un vasara. Tas saistīts ne tikai ar dabas atmodu un dārza darbiem, bet arī ar Skvirecku ģimenes aizraušanos, sekojot līdzi dēla Raivja gaitām autosportā.
Dēls ir Uzvaras vidusskolas 11. klases skolnieks un pašlaik piektais labākais autorallijkrosa braucējs 1400 kbcm klasē Latvijā. Iepriekš piektais bijis Raivja draugs un cīņu biedrs Māris Neikšāns, kurš tagad jau ir otrais labākais. Lai piedalītos sacensībās, abiem puišiem nākas būt arī ļoti centīgiem vidusskolēniem, tāds ir vecāku noteikums. Savam vaļaspriekam Raivis velta katru brīvu brīdi. Viņam svešs daudziem līdzaudžiem tik ierastais – «nav ko darīt…».
Biruta brauc līdzi dēlam uz visām sacensībām un braucienus filmē videolentē. Reta ir nedēļas nogale vasarās, kad Skvirecku ģimeni var sastapt Bauskā. Tikai meita Ineta šajos braucienos piedaloties retāk, viņa Rīgā mācās par kosmetoloģi.
Kā kļūt par daiļo nepazīstamo
Gadiem ilgi Biruta Skvirecka strādā Valsts Zemes dienesta Bauskas rajona nodaļas nekustamā īpašuma formēšanas birojā. Tomēr pēdējā laikā daži apmeklētāji taujā pēc Birutas un viņu neatpazīst. To pieminot, jubilāre pasmaidīja un atzina, ka šai pārtapšanai ir bijusi liela nozīme.
«Biju kļuvusi tāda stipri apaļīga kundzīte un man tas sāka nepatikt. Nolēmu piebiedroties «Svara vērotāju» grupai. Ar lielu pacietību un arī iecietību, lai īpaši nenodarītu sev pāri, pusotra gada laikā «nometu» 18 kilogramu. Katrā ziņā sievietes dzīvē tā ir vesela sensācija, ko nodrošina pareizs uzturs. Vēl man būtu jāatbrīvojas no kādiem trim liekiem kilogramiem, tad varēšu teikt, ka esmu ar sevi apmierināta,» stāstīja Biruta.
Drēbju skapi gan nācies pamatīgi revidēt, jo no iepriekš nēsātajiem apģērbiem neviens vairs nederot un pat negriboties uz tiem skatīties. Mājās atnestu smagu somu ar iepirkumiem var nolikt, bet cik grūti ir katru dienu tādu svaru «stiept līdzi» – tauciņus, kas uzkrājas uz vēdera, gurniem, kājām. No šī balasta izdevies atbrīvoties un tagad uzlabojusies pašsajūta, prāts možs un gaita viegla.
Birutas jaunais ēšanas stils esot pieņemams arī vīram un meitai. Vienīgi dēlam kārojoties vairāk saldumu un tie arī netiekot liegti, jo, intensīvi mācoties un sportojot, viņš tērē daudz enerģijas. Ģimenes uztura pamats ir liesi produkti, kas neapgrūtina organismu. Tās ir dažādas zivis, teļa vai jaunlopa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, īpaši iegaršojies ķimeņu un Iecavas siers, vājpiena biezpiens ar jogurtu. Biruta stāstīja, ka dienā katram jāapēd vismaz kilograms svaigu dārzeņu. Vasarā tas ir ļoti vienkārši, bet ziemā vairāk tiek lietoti kāposti, bietītes, burkāni. Ievārījumu pagrabā esot pavisam maz, toties saldētavā ziemai sastindzinātas zemenes, ķirši, jāņogas, puķkāposti. Biruta nav atteikusies no kafijas, toties cukuru nelieto jau trīs gadus.
Biruta Skvirecka tomēr uzsvēra, ka universālu metožu, kas derētu visiem, nevar būt, jo svara vērošana nav tikai notievēšana, bet arī miesas un gara atveseļošana.
