Paju sabiedrībā «Svitene» no 220 hektāriem cukurbiešu lauku jau novākti vairāk nekā puse.
Paju sabiedrībā «Svitene» no 220 hektāriem cukurbiešu lauku jau novākti vairāk nekā puse. Ražība ir zemāka nekā pērn, taču cukura saturs pārsniedz 17 procentu.
Grafiks ietiecas decembrī
Pēc pašreizējiem aprēķiniem izskatās, ka kopraža varētu būt par piecpadsmit procentiem mazāka nekā pagājušajā gadā, spriež paju sabiedrības priekšsēdētājs Modris Villa. Vidēji no viena hektāra izdosies novākt ap 35 tonnām sakņu. Tik labs gads, kāds cukurbietēm bija pērn, ir reti.
Svitenieši šoruden cukurbiešu laukos darbu sāka jau 13. septembrī. Ar akciju sabiedrību «Jelgavas cukurfabrika» bija panākta vienošanās daļu piegādes no decembra pārcelt uz septembra pirmo pusi. Taču grafiks iesniegsies arī decembrī. Sakņu glabāšana sviteniešiem nav jaunums, jo arī pagājušajā gadā tā jau izmēģināta.
Laika apstākļus paredzēt nevar
«Bauskas Dzīve» aicināja M. Villu sniegt praktiskus padomus tiem lauksaimniekiem, kuriem bietes būs jāziemo pirmo reizi. Viņš atjokoja, sacīdams: «Vai laukos kāds nezina, kā tas darāms?» Pēc tam svitenietis teica, ka mūsu platuma grādos noteikti jārēķinās ar laika kaprīzēm, kas nav paredzamas. Eiropas valstīs, kur klimats ir maigāks, biešu glabāšana sagādā mazāk raižu. Svarīgākais ir neļaut cukurbietēm sasalt. Ja pēc sala seko atkusnis, tad bietes kļūst melnas un fabrika tādas pretī neņems. Labāk veidot lielas stirpas un 15 līdz 20 centimetru biezā slānī piesegt ar salmiem un plēvi. Kaudžu siltināšanai var izmantot salmu ķīpas. Vēl jāņem vērā arī tas, ka sliktāk uzglabājas bietes, kurām ir serdes puve. Ilga glabāšana nav piemērota arī saknēm ar augstāku cukura saturu. Sviteniešiem pērn izdevās labi saglabāt vākumu.
Nav jēgas gaidīt siltas dienas
Paju sabiedrības agronome Mirdza Krūmiņa uzskata, ka rudenī nav jēgas gaidīt labāku laiku un atlikt cukurbiešu vākšanu. Par noraktajām saknēm prāts ir mierīgāks. «Svitenē» otro sezonu strādā ar Vācijas firmas «Stoll» divrindu kombainu. Šoruden Normunds Urbēns viens pats vada jauno tehniku, pērnruden viņam bija palīgs. Sākot darbu agrā rītā un turpinot līdz tumsai, var novākt vairāk nekā trīs hektārus dienā. Pagājušajā gadā Normunds kopā ar pārinieku pieveica 75 hektārus. Pārējās platībās vāc ar bijušās PSRS ražojuma tehnikas komplektu. Cukurbiešu lapas skābē lopbarībai, ko izbaro 200 govju lielajam ganāmpulkam.
Graizījumus izber uz lauka
Sviteniešiem ražas transportēšanā palīdz SIA «Ozolnieki 1» no Jelgavas rajona un šoferi no citiem Latvijas novadiem. Šajā sezonā, aizvedot cukurbietes uz Jelgavu, no fabrikas jāpaņem graizījumi. To ir par daudz lopu barošanai, tādēļ lielāko daļu izber uz novāktajiem cukurbiešu laukiem. Ar buldozeru tos izklīdina un pēc tam apars. Saka – tas esot labs mēslojums. Ilggadējā agronome Mirdza Krūmiņa pagaidām atturas no secinājumiem. Par šāda mēslojuma efektivitāti varēs pārliecināties tikai pēc gada.
P. S. Modra Villas pārdomas par situāciju Latvijas cukurrūpniecībā publicēsim kādā no avīzes turpmākajiem numuriem lappusē «Komentāri, viedokļi, vēstules».
