Padomju vara Bauskā atgriezās līdz ar Sarkano armiju 1944. gada septembrī.
Padomju vara Bauskā atgriezās līdz ar Sarkano armiju 1944. gada septembrī.
Izpostītā un sagrautā pilsēta
1944. gada septembra kaujas pie Bauskas baušķeniekiem bija smags pārbaudījums. Pilsētu pret Sarkanās armijas triecieniem atkāpjoties aizstāvēja vācu armijas karaspēka daļas, kuru sastāvā bija arī latviešu karavīru vienības un Atsevišķais Bauskas brīvprātīgo bataljons. Uzbrūkošais pārspēks bija liels, un Sarkanā armija Bausku ieņēma 14. septembrī. Pilsēta bija izpostīta. Pilnībā sagrauts gandrīz simt ēku, bet dažādi cietušas vairāk nekā 300 mājas. Saspridzināti bija arī tilti pāri Mēmelei un Mūsai.
Padomju prese un vietējais laikraksts «Bauskas Darbs», kas sāka iznākt 1944. gada 27. oktobrī, vienā laidā uzsvēra, ka Bausku izpostījuši vācu fašisti. Taču interesanti ir lasīt vairāku sarkanarmijas virsnieku atmiņas laikrakstā «Bauskas Darbs» 1945., 1946. un 1947. gadā. Viņi stāsta par Sarkanās armijas artilērijas un aviācijas varenajiem triecieniem kaujās par Bausku. Proti, Bauska sarkanarmijas triecienu laikā vairākkārt pietiekami ilgstoši pakļauta apšaudei, jo kājnieki bez artilērijas uguns nav varējuši ienākt pilsētā. Cildināta padomju aviācijas uzlidojumu izšķirīgā nozīme Bauskas ieņemšanā. Tad nu atliek piebilst, ka laikam visi šāviņi lidojuši pāri vai garām Bauskas ēkām, ja jau pilsētu izpostījuši vācieši…
Upju krastos guļ līķi un atkritumi
Karš pilsētā bija atstājis drupas un netīrību, ko pastiprināja arī pašu baušķenieku nevīžība un nolaidība. Piemēram, par atkritumu izgāztuvi bija pārvērties Mēmeles kreisais krasts, bet Tirgus laukumā (tagad Rātslaukums) tirgus dienās pēc zirgu aizbraukšanas palika mēslu čupas, ko sētnieki nav gribējuši tīrīt. Kā ārkārtējs fakts 1945. gada pavasarī konstatēts tas, ka pilsētas robežās Mūsas un Mēmeles krastos atrodas pat neaprakti līķi, kas tur palikuši pēc 1944. gada rudens kaujām.
1945. gada 6. aprīlī pilsētas izpildu komiteja izdeva saistošus noteikumus par tīrību un kārtību Bauskā. Tie paredzēja ierīkot atkritumu tvertnes un urnas, sākt novākt drupas, apkopt esošos un ierīkot jaunus apstādījumus, izvietot atpūtas soliņus.
Drupu novākšana sākās 1945. – 1946. gadā un talku jeb kampaņu veidā turpinājās 1947. un 1948. gadā, kad tika novākts lielais vairums drupu. Kampaņas paredzēja: katram pilsētniekam drupu novākšanā jāstrādā 40 stundu no darba brīvajā laikā.
Kara notikumos bija cietušas arī pilsētas ielas, un to remontam 1948. gadā izpildu komiteja piešķīra 44 tūkstošus rubļu. Pirms tam, 1946. gadā, tika atjaunota satiksme pāri Mūsas un Mēmeles tiltam. Jaunu ēku būve Bauskā sākās 1949. gadā. Tā bija individuālā apbūve rajonā, ko ietver Mūsa un tagadējais pilsētas stadions. 1950. gadā, atbrīvojot laukumu starp tagadējo Plūdoņa un Rūpniecības ielu no ēku drupām, sākās jaunā Kolhozu tirgus ierīkošana. Atjaunot sāka arī karā cietušās, bet nesagrautās ēkas. Saskaņā ar Bauskas rajona Izglītības nodaļas un Jelgavas celtniecības uzņēmuma noslēgto līgumu 1950. gadā sākās skolas ēkas Uzvaras ielā 10 un arī Bauskas kultūras nama sagrautās daļas atjaunošana.
1944. gada 10. decembrī pilsētā, izmantojot Bauskas vilnas pārstrādes fabrikas turbīnu, tika atjaunota elektroenerģijas piegāde, bet 1946. gada 8. maijā sakārtotā augstsprieguma līnija, tāpat kā pirms kara, savienoja Bausku ar Ķeguma elektrostaciju.
Darbu uzsāk skolas
1944. gada novembrī telpās Vienības ielā 8 (tagad Rīgas iela) un Vienības ielā 32 darbu sāka attiecīgi pamatskola un vidusskola. 1945. gada 1. februārī pamatskolas telpās tika izvietota arī darbu sākusī Bauskas vakara vidusskola, kas 1948. gadā pārdēvēta par Bauskas Strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu. Kopš 1945. gada rudens Bauskas pamatskolas telpas nācās dalīt arī ar pilsētas krievu pamatskolu.
1947. gadā Bauskas vidusskolā mācījās vairāk nekā 300 skolēnu. Vidusskolā strādāja 15 skolotāju un šo mācību iestādi vadīja direktors Kārlis Vītols, kuram 1949. gadā atzīmēja 30 pedagoga gadu jubileju.
Atjaunojas kultūras un sporta aktivitātes
1944. gada nogalē Bauskā, tagadējā Kalna ielā 6, atvēra pilsētas un apriņķa bibliotēku, kuras grāmatu fondu veidoja bezīpašnieku grāmatas un turpmāk regulāri centralizēti piesūtītā politiska satura literatūra.
1946. gadā sāka darboties pilsētas dramatiskais pašdarbības ansamblis (aktieri Ābeltiņš, Taukulis, Kugrēns, Purva u. c.). Tas pirmo izrādi baušķeniekiem sniedza 16. martā un turpmāk izrādes iestudēja regulāri. Vienlaikus ar dramatisko ansambli Kultūras un izglītības iestāžu nodaļa organizēja pilsētas kori, kurā 1947. gada nogalē bija 53 dziedātāji.
1947. gada maijā Olgas Kuršinskas vadībā sāka darboties Bauskas novada pētīšanas muzejs (Rīgas ielā 6). Līdz 1948. gadam to apmeklēja apmēram 900 personu un tajā līdz 1949. gadam bija savākts vairāk nekā 2000 eksponātu un sarīkots 15 izstāžu.
Bauskas kinoteātris «Progress» (direktore bija šīs puses 1919. gada padomju aktīviste Laura Tauriņa) demonstrēja spilgti ideoloģiska rakstura filmas. Sporta attīstību pilsētā veicināja apriņķa Fiziskās kultūras un sporta komiteja, 1945. gada 1. aprīlī izveidotās arodbiedrību sporta biedrības «Daugava» Bauskas sporta klubs ar sporta veidu sekcijām, kā arī vietējā OSAVIAHIMAa nodaļa. Interesanti, ka Bauskā tolaik tika kultivēti gandrīz vai visi sporta veidi, pat motokross Pilskalna teritorijā (kur tagad atrodas estrāde), kā arī slidošana un hokejs uz Mēmeles ledus, bet 40. gadu nogalē uz Uzvaras ielas dīķa ledus, kur bija ierīkota elektriskā apgaismošana un ģērbtuves, skanēja mūzika.
1948. gada 11. jūlijā Bauskas pilskalnā izskanēja apriņķa Dziesmu svētki. Tajos piedalījās apmēram 2000 dziedātāju. Uzvarētāja laurus plūca Bauskas vidusskolas koris. Tolaik svinēti tika arī Līgo svētki, un, piemēram, 1949. gada 24. jūnijs bija brīvdiena, ko gan atstrādāja 26. jūnijā.
Strādā rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumi
40. gadu nogalē Bauskā ražošanu bija atjaunojusi alus darītava, apriņķa Rūpkombināta vilnas pārstrādes fabrika un austuve, podniecība, mehāniskās darbnīcas, cementa darbnīca, kas ražoja betona konstrukcijas pilsētas atjaunošanas vajadzībām.
Bijušajā mācītājmuižā tika izveidots Augļu, ogu un sakņu konservu kombināts, bet artelī «Bauskas amatnieks» darbojās pilsētas kurpnieki, drēbnieki, galdnieki, skārdnieki, pulksteņmeistari. Patērētāju biedrība pārzināja pilsētas veikalus un sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bet Komunālo uzņēmumu kantoris – veļas mazgātavu, viesnīcu, frizētavu un pirti. Laikrakstā «Bauskas Darbs» nemitīgi tiek uzsvērti šo uzņēmumu sasniegumi plānu pildīšanā un pārpildīšanā, kā arī cildināti darba pirmrindnieki un stahanovieši. Minēts arī, ka vilnas pārstrādes fabrikas galvenais grāmatvedis 1947. gadā piesavinājies vairāk nekā 16 tūkstoš rubļu un par to sodīts ar 20 gadu ieslodzījumu labošanas darbu nometnē.
