Latvijas ekonomikā arvien lielākas perspektīvas ir mazām, elastīgām ražotnēm.
Latvijas ekonomikā arvien lielākas perspektīvas ir mazām, elastīgām ražotnēm. Tās, īpaši mazpilsētās, veicinātu saimnieciskās dzīves attīstību, radītu darba vietas.
Šoreiz par diviem šādiem uzņēmumiem: zivju konservu ražotājiem, akciju sabiedrību «I.M.S.» Mērsragā un publisko akciju sabiedrību «Līgatnes papīrfabrika».
Gatavojas ienākt Latvijas tirgū
Par a/s «I.M.S.» darbu un nākotnes iecerēm stāsta komercdirektors MĀRIS BAKANOVSKIS: «Mūsu uzņēmums izveidots uz bijušās zvejnieku saimniecības «1. Maijs» bāzes. Uzskatu, ka tā toreiz bija pareiza un tālredzīga rīcība – neiznīcināt zivju pārstrādes uzņēmumu Mērsragā. Sākumā izveidoja SIA, 1993. gadā tā pārtapa par akciju sabiedrību. Tagad pie mums strādā 260 cilvēku, esam lielākais darba devējs Mērsragā. Par lielāko pēdējā laika ieguvumu uzskatu strādājošo atbildības izaugsmi. Pērn, gatavojoties Eiropas sertifikāta iegūšanai savai produkcijai, strādājošie saprata, ka tikai kvalitatīva produkcija spēs konkurēt svešzemju tirgū. Pārsvarā savus izstrādājumus eksportējam uz Rietumiem. Bijām vieni no nedaudzajiem, kas necieta Krievijas krīzes laikā. Pašlaik pozitīvas atsauksmes par mūsu ražojumiem ir Maskavā, Pēterburgā. Kaut gan joprojām ir ļoti zema Krievijas ļaužu pirktspēja, tomēr atsevišķu veidu zivju konserviem tur varētu būt prāvs pieprasījums.
Šoruden ienākam Latvijas tirgū. Ražojam tradicionālos zivju konservus, ir arī kaut kas savdabīgs: siļķes tomātu mērcē ar pupiņām, siļķes želejā, zivju fileja ar dārzeņiem un garšvielām. Siļķes ievedam no Holandes, Japānas, tās atbilst augstajiem Rietumu kvalitātes standartiem.»
Problēma – strādājošo darba tikums
Publiskās akciju sabiedrības «Līgatnes papīrfabrika» komercdirektors DZINTARS UTĀNS šajā amatā ir nepilnu pusgadu. Viņa pārziņā ir uzņēmuma (ar 184 gadu garu vēsturi) darbības nodrošināšana sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. Uzņēmumā nodarbināti 208 strādnieki, ražo vairāk nekā 100 dažādu veidu papīra izstrādājumus. «Līgatnes papīrfabrika» ir vienīgā Latvijā, kur mēnesī izgatavo ap 300 tonnu tā saucamā industriālā papīra. Te specializējušies īpašu izstrādājumu ražošanā: augstas kvalitātes akvareļu papīrs, burtnīcas, papīrs ar ūdenszīmēm. «Mums ir daudz konkurentu. Pircēji vairāk pērk Polijā, Lietuvā ražotās burtnīcas, jo tās ir lētākas. Mūsu tehnoloģiskās iekārtas ir krietni novecojušas. Tomēr par perspektīvu tiek domāts. Ceram attīstīt tieši specifiska, dārgāka papīra ražošanu. «Līgatnes papīrfabrika» ir mazs uzņēmums, nevaram orientēties uz lieliem apjomiem, bet gan uz dārgāku produkciju mazākos daudzumos. Gatavojamies iepirkt iekārtas makulatūras apstrādei, attīrīšanai no dzelzs, plēvēm, līmes.
Pietiekami labi varētu konkurēt arī Rietumu tirgū, bet ir grūtības ar kvalitātes nodrošināšanu. Mūsu lielākā problēma ir strādājošo attieksme pret darbu. Ļoti daudzi pieraduši strādāt pa vecam – bezatbildīgi. Lai arī valstī ir bezdarbs, tomēr ir grūti komplektēt uzņēmumu ar kvalificētiem, apzinīgiem kadriem,» savu uzņēmumu vērtēja Dzintars Utāns.
Abu šo mazo ražotņu komercdirektori kopā ar vairāk nekā 20 citiem uzņēmējiem septembra beigās piedalījās Latvijas ekonomiskajā misijā Krievijā. Atzinums par šo pasākumu ir tikai viens: jābrauc un jāpiedalās. Lai arī Krievijas tirgus šķiet nedrošs, Latvijas precēm tur iespējams rast noietu. Daudz kas atkarīgs no Latvijas ražotāju neatlaidības, uzņēmības un arī drosmes riskēt.
