Nolēmu uzrakstīt avīzei šo rakstiņu, lai brīdinātu citus tādus vecus cilvēkus kā es. Atgriežoties no Sibīrijas, dabūju darbu un dzīvokli Viesturu pagasta «Liel-Ķirveļos» un tur nodzīvoju 34 gadus.
Nolēmu uzrakstīt avīzei šo rakstiņu, lai brīdinātu citus tādus vecus cilvēkus kā es. Atgriežoties no Sibīrijas, dabūju darbu un dzīvokli Viesturu pagasta «Liel-Ķirveļos» un tur nodzīvoju 34 gadus. Mājas man patika, jo bija pie meža, turpretim Sibīrijā bija stepe. Tā kā 1990. gadā atgriezās saimnieks, pārcēlos uz Bausku. «Ķirveļos» savulaik iestādīju kadiķīti, ko atvedu no Dobeles. Citi mājas iedzīvotāji iestādīja ābeles, jo vecais dārzs bija beigts.
Visus šos gadus nebiju apciemojusi veco dzīvesvietu. Šogad nolēmu aizbraukt un apskatīt savu kadiķīti, cik liels tas izaudzis, un pastaigāt arī pa mežiņu. Apciemojusi savu paziņu, kurai drīz būs 90, nonācu mežmalā, kur pletās uzarts lauks. Nolēmu iet gar grāvja malu, gar mājām uz ceļu. Tā ejot, redzētu arī savu kadiķīti. Biju pagājusi mazu gabaliņu, kad no mājām atskrēja zēni – skolnieku vecumā un jautāja: «Kādēļ staigājat viena?» Pieaugušam atbildētu, ka manos gados nav vairs līdzgājēja. Bet bērniem atteicu, ka esmu te dzīvojusi un patīk pastaigāt pa vecām pēdām. Vēl šo to pārrunājuši, zēni uzaicināja mani aiziet pie kartupeļu racējiem – netālu no mājām. Uzskatīju zēnus par izlūkiem un nolēmu mājām tuvu neiet. Tā kā vēl negriezos atpakaļ, uz manu pusi nāca nu jau liels vīrs. Joki nav. Gāju viņam pretī. «Tas ir privāts īpašums, nav vairs kolhozu laiki, ka var visur vazāties,» pikti mani uzrunāja bārdains vīrs, piebilzdams kaut ko par zagļiem. Iebildu, vai es izskatos pēc zagļa, līku muguru, iekāpusi 81. gadā – ar mazu somiņu rokā. Centos viņam pastāstīt, kāpēc esmu šeit, bet viņš: «Nesmu tāds, kuram var iestāstīt.» Beigās laikam tomēr noticēja, ka esmu še dzīvojusi. Pārmeta, ka esot māju nolaidusi, un purpinādams devās prom.
Arumos atradu pakavu, bet tas man laimi nenesa, jo savu kadiķīti tā arī neredzēju un vecās takas neizstaigāju. Nolēmu: no privātīpašniekiem tālāk. Pakavu noliku lauka malā. Zeme tikšot izrentēta. Lai aug rentniekam! Lai gan man neveicās, tomēr visi, kam stāstīju savu piedzīvojumu, uzjautrinājās par to, ka neizdevās nozagt privātīpašumu.