Ļaudis nereti apmeklē redakciju, lai rastu mierinājumu kādā dvēseles satraukuma brīdī.
Ļaudis nereti apmeklē redakciju, lai rastu mierinājumu kādā dvēseles satraukuma brīdī. Baušķenieci Antru sāpināja, kā daudziem varētu šķist, mūsu ikdienā parasts gadījums. Viņas rūpīgi koptos ķiplokus dārziņu kooperatīvā «Mēmele» novācis kāds garnadzis. Kas tādam par to, ka čaklā sieviete bija visu vasaru pūlējusies un jau paguvusi ierēķināt trūcīgajā ģimenes budžetā naudiņu, ko iegūtu par iztirgotajām 160 ķiploku galviņām. Baušķeniecei arī tā nelielā summa bija ļoti svarīga, jo viņas ienākumu vienīgais avots ir pensija. Un rūpīgi skaitīti tiek ne jau lati, bet santīmi. Ģimenes ietvaros šī skaitīšana, protams, ir vienkāršāka, bet spiedīgos apstākļos tikpat sāpīga kā lielākā mērogā.
Ķiploka galviņa nav salīdzināma ar cukurbieti, bet emociju smagums var būt līdzvērtīgs. Tai sievietei, kura audzēja ķiplokus, un tiem daudzajiem lauciniekiem, kuri šogad audzēja cukurbietes. Lauksaimnieki nav nākuši uz redakciju žēloties. Būdama kopā ar viņiem dažādās sanāksmēs, tiekoties individuāli, es redzu, cik visiem ir pilna sirds. Jaušu, ka nedrīkst viņus tincināt par sāpīgo tematu. Mūspusē pavisam maz šoruden būs tādu cukurbiešu audzētāju, kuri ražu neiears zemē…
Oficiālās sarunās zemkopības ministrs Aigars Kalvītis saka – cukurbiešu audzētāji ar valsts piešķirto kompensāciju esot apmierināti. Bet viņš un arī citi Zemkopības ministrijas darbinieki nav dzirdējuši, ka šo ministra atziņu zemnieki vērtē par cinisku. Īpaši jau jēkabpilieši un daugavpilieši, kuriem nav nekādu iespēju izaudzēto ražu nodot citur. Publiskās akciju sabiedrības «Jēkabpils cukurfabrika» akcionāru ārkārtas pilnsapulcē nebija neviena Zemkopības ministrijas pārstāvja. Vai tiešām tas ir tik maznozīmīgi – būt klāt liela Latvijas pārstrādes uzņēmuma, liela nodokļu maksātāja, liktenīgi izšķirīgā dienā? Situācija Jēkabpils cukurfabrikā dažādos masu informācijas avotos tiek apspēlēta dažādi. Tikko LNT, kas parasti lauku tematikai daudz laika neatvēl, sniedza nesaudzīgi skaudru rezumējumu. Pēc tā samulsis izskatījās arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Marģers Krams, kurš tika intervēts tiešajā ēterā.
Pašlaik viss ir tā, kā ir. Taču man bija šķērma dūša un neizpratne par to, kāpēc tik maz baušķenieku, fabrikas akcionāru, 15. oktobrī atbrauca uz Jēkabpili. Cīņa un interese par šo uzņēmumu vienlaikus taču ir cīņa par pašu ekonomisko drošību nākotnē. Tagad ir izveidota mūsu un Jēkabpils rajona zemnieku grupa, kas mēģinās sekot situācijai publiskās akciju sabiedrības «Jēkabpils cukurfabrika» maksātnespējas procesa periodā.
Taču visā notiekošajā skumjākais ir tas, ka nav jaušama lauksaimnieku ticība uzņēmuma nākotnei… Un tas taču apliecina neticību arī sev pašiem.
