Zemkopības ministrijas struktūrās sākusies institucionālā reforma – lauksaimniecības politikas, analīzes un stratēģijas veidošanas funkcijas tiks atdalītas no valsts administrēšanas funkcijām.
Zemkopības ministrijas struktūrās sākusies institucionālā reforma – lauksaimniecības politikas, analīzes un stratēģijas veidošanas funkcijas tiks atdalītas no valsts administrēšanas funkcijām.
Normatīvo aktu izstrādātāja būs Zemkopības ministrija (ZM), bet administratīvo funkciju izpildītāja, subsīdiju un dažādu ārvalstu fondu līdzekļu, piemēram, ES pirmsiestāšanās programmas SAPARD turētāja būs maksājumu un informācijas aģentūra. Tās pakļautībā atradīsies arī reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kas veiks tikai administrējošas funkcijas.
Lai strādātu atbilstoši ES prasībām, administrēšana jāpadara modernāka. Tai jābūt nodrošinātai ar informācijas tehnoloģijām, neatkarīgu kontroli, nodalot galvenās finansu vadības funkcijas, jāveic pieteikumu pieņemšana, to izvērtēšana, izmaksas, uzskaite un kontrole. Pirmais un galvenais šīs reformas mērķis ir administrācijas efektivitātes palielināšana, kā arī pārvaldes finansu līdzekļu ekonomija.
Kāda būs reģionālo lauksaimniecības pārvalžu struktūra?
Tiek plānotas reģionālās pārvaldes 26 lauksaimniecības departamentu vietā. Pašlaik Valmierā tiek veidota pirmā – Ziemeļvidzemes – reģionālā lauksaimniecības pārvalde, kas aptver četrus rajonus. Pārējās reģionālās pārvaldes varētu tikt izveidotas 2000. gada pirmajā pusē.
Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi vadīs direktors, kuram tieši būs pakļauts direktora vietnieks integrācijas un SAPARD jautājumos, vecākais referents juridiskajos jautājumos un vecākais referents lietvedībā un kadru jautājumos. Pārvaldē darbosies vairākas nodaļas – atbalsta, finansu un informācijas, meliorācijas un tehniskās kontroles nodaļa.
Kas paliks rajonos pēc reģionālo pārvalžu izveidošanas?
Paliks esošie lauksaimniecības konsultāciju dienesti, zinātniskie centri, veterinārie dienesti un augu aizsardzības dienesti. Lauksaimniecības departamentu saistības pārņems reģionālās lauksaimniecības pārvaldes.
Vai zemniekam būs jābrauc uz pārvaldi, kas dažkārt varētu būt pat 100 kilometru attālumā, lai nokārtotu kādus dokumentus?
Administrācija bija rajonu departamentos un paliks arī reģionālajās pārvaldēs. Konsultāciju dienests nepārņems nevienu no administrēšanas funkcijām.
Zemnieka saikne ar ierēdni samazināsies, bet ar konsultantu – palielināsies. Viņš būs informēts par aktuālākajiem valdības un ZM lēmumiem un rīkojumiem. Zemniekiem nebūs obligāti pašiem jābrauc uz pārvaldi. Visus nepieciešamos dokumentus varēs nogādāt pa pastu vai ar lauksaimniecības konsultanta palīdzību.
Tiks palielināta konsultāciju dienesta loma, darbinieku skaits. Līdz ar to zemniekam būs iespēja saņemt visu nepieciešamo informāciju no konsultanta. Konsultāciju dienests būs kā sakarnieks starp zemnieku un pārvaldi. Zemnieks varēs konsultantu arī pilnvarot aizpildīt pieteikuma formu, nokārtot visus nepieciešamos dokumentus pārvaldē. Konsultantam būs jāsniedz jebkura informācija zemniekam, īpaši tā, kas attiecas uz subsīdijām un SAPARD programmu. Konsultanta galvenie uzdevumi būs konsultāciju sniegšana, subsīdiju pieteikumu aizpildīšana, kā arī statistiskās informācijas savākšana, kas tiks izmantota lauksaimniecības situācijas analīzei.
Reģionālās pārvaldes atbildēs arī par informācijas savākšanu un apkopošanu.
Pašlaik tiek apspriests arī variants, ka lauksaimniecības pārvaldes speciālisti noteiktās dienās atradīsies rajonos, kur zemnieki varēs attiecīgu jautājumu atrisināt.
