Pirms 55 gadiem, 1944. gada 27. oktobrī, klajā nāca laikraksta «Bauskas Darbs» pirmais numurs.
Pirms 55 gadiem, 1944. gada 27. oktobrī, klajā nāca laikraksta «Bauskas Darbs» pirmais numurs. Gadu gaitā mainījušies rajona laikraksta izdevēji un nosaukumi. Šodien lasītāji saņem vietējās avīzes 8378. numuru.
Šoreiz – stāsts par laikraksta «Bauskas Darbs» tematiku 1949. gada oktobrī un novembrī.
Ciešāk saliedē tautu
Pēc pusgadsimta, caurlūkojot «Bauskas Darba» nodzeltējušās lappuses, uzvēdī staļiniskā okupācijas režīma «ziedu laiku» elpa. Patiesībā katrā avīzes numurā tiek pieminēts «diženā padomju tautas vadoņa» vārds. Komunistu partijas propagandistu tukšajās runās kā viens no galvenajiem uzdevumiem tiek minēts «vēl ciešāk saliedēt mūsu tautu ap boļševiku partiju, padomju valdību, mīļoto vadoni lielo Staļinu». Mūsdienu jauniešiem šādi saukļi šķiet smieklīgi, bet toreizējā jaunā paaudze bija spiesta pret to izturēties ar vislielāko nopietnību. Katra brīvdomības izpausme varēja beigties ar ceļu uz Sibīriju…
Cirsmās mētājas «kaujas lapiņas»
Tiem, kuri paši nav piedzīvojuši padomju varas periodu, tā laika «padlatviešu» valoda varētu būt nesaprotama. Varētu pat izveidot skaidrojošu vārdnīcu toreizējiem jēdzieniem. Piemēram, «kaujas lapiņa», «masu audzināšanas darbs», «tirdzniecības kultūra», «mičurinietis», «stahanovietis», «darba pirmrindnieks», «cīņa par jaunām darba uzvarām», «sociālistiskās saistības», «grafika neievērošana» u. c. Tādi tipiski padomju perioda jēdzieni vairs nav saprotami pašreizējai skolu jaunatnei.
Ko gan var padomāt nezinātājs, lasot par meža darbiem: «Cirsmā pie koka glītā rāmītī piestiprināta kaujas lapiņa.» Ja jau «kauja», tad droši vien notiek karadarbība. Pret ko? Varbūt pret kokiem? Nezinātājam varu paskaidrot, ka «kaujas lapiņās» parasti slavēja čaklākos strādniekus. Protams, ka tolaik par «tautas ienaidniekiem» uzskatītie kādreizējie labākie un turīgākie zemnieki tika avīzes slejās apsaukāti: «šī izmirstošā suga», «budža niķi» u. tml. 1949. gada martā bija notikusi visplašākā latviešu zemkopju izvešanas akcija, ne velti gada laikā kolhozu skaits pieauga no 42 līdz 140. Ne jau «sociālistiskās saimniekošanas priekšrocības» mudināja zemniekus stāties kolhozos, bet gan bailes no deportāciju iespējamās atkārtošanās.
Aršanā iesaista «brīvo vilcējspēku»
Kā toreiz klājās kolhozniekiem? «Bauskas Darbā» atrodamas «vērtīgas» pamācības: «Kolhozos rudens aršanā jāiesaista viss brīvais vilcējspēks un jāmobilizē kolhoznieki cīņai par augstu nākamā gada ražu ar priekšzīmīgu darbu, sagatavojot zemi rudenī.» Agrāk latviešu zemnieks kārtīgi strādāja, bet 1949. gadā kolhozā viņam nācās «cīnīties», lai kaut kas izaugtu laukos, kaut vai koksagīzs. Tas viss notika komunistu vadībā. Varam lasīt: «Visām partijas pagastu organizācijām.. ar pareizu boļševistisku masu izskaidrošanas darbu jāaicina iesakņot dzīvē padomju agrotehnikas aksiomu, ka augsta raža sasniedzama tikai ar savlaicīgu zemes aršanu rudenī.» It kā latviešu zemnieks agrāk savus laukus būtu aris ziemā!
Baušķenieki goda prezidijā ievēl Staļinu
Padomju cilvēka komunistiskā audzināšana tolaik uzņēma arvien lielākus apgriezienus. Ne velti 12. oktobrī «Bauskas Darbā» rakstīts, ka mūsu apriņķī darbojas Komunistiskās partijas vakarskola, 14 partijas vēstures īsā kursa studēšanas pulciņu, piecas politskolas un deviņi Ļeņina un Staļina biogrāfiju studēšanas pulciņi. Šie pulciņi nebija domāti pusaudžiem, bet gan pieaugušiem cilvēkiem. Arī komjaunatne neatpalika savos «diženajos darbos». 30. oktobra avīzē lasāms, ka šīs organizācijas 31. gadadienai veltītajā sēdē Bauskas kultūras namā «ilgi aplausi sveic priekšlikumu ievēlēt goda prezidijā VK(b)P CK Politbiroju ar b. Staļinu priekšgalā». Savukārt pionieri ar komunistu un komjauniešu atbalstu dibināja dažādus pulciņus. To vidū izcēlās Iecavas septiņgadīgās skolas jauno mednieku pulciņš. Manuprāt, visnejēdzīgākais pasākums minēts V. Jancovas 7. novembra rakstā: «Jau vairākas nedēļas iepriekš Bauskas bērnudārza 40 mazie draiskuļi ar lielu sajūsmu un rosību gatavojas sagaidīt Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 32. gadadienu. Arī viņi demonstrēs svētku parādi, tikai savās telpās. Jau iepriekš karoga nesējs, seši bundzinieki un tautu meitas izmēģina svinīgo gājienu. Kad viņi saka solījumu b. Staļinam, mazās sejiņas pauž nopietnu un stingru apņemšanos.»
Vienā dienā nostrādā… četras
Par revolūcijas gadadienas sagaidīšanu laikrakstu slejās virknējās skaitļu rindas par pārpildītiem plāniem un jaunām sociālistiskām saistībām. Šķiet, ka tolaik bijis visai daudz «pārcilvēku», jo, piemēram, kolhoza «Kodols» jaunais posminieks Arvīds Marinskis sešos mēnešos «izstrādājis 220 darba dienas», bet kolhoza «Dzimtene» jauniete Mirdza Graubiņa kulšanas laikā «izpelnījusi līdz 4,5 darba dienām vienā dienā»! Veikalu un sabiedriskās ēdināšanas darbinieki «cēluši tirdzniecības kultūru un labāk apmierinājuši darbaļaužu prasības».
7. novembra «Bauskas Darba» ievadrakstā minēti padomju tautas lielie sasniegumi, darbaļaužu materiālās labklājības pieaugums. Tas kontrastē ar kapitālistiskajām valstīm, kur «tautas cieš no bezdarba, bada un nabadzības, kas ar katru mēnesi pieaug». Tolaik, aiz «dzelzs aizkara» dzīvojot, patiesā dzīve Rietumvalstīs vienkāršajam cilvēkam nebija zināma. Daudzi gaidīja «pūstošā kapitālisma» galīgu sapūšanu…
