Kandavas novadā piektdien, 22. oktobrī, konferencē «Kandavas pieredze administratīvi teritoriālās reformas procesā» piedalījās kupls skaits pašvaldību darbinieku.
Kandavas novadā piektdien, 22. oktobrī, konferencē «Kandavas pieredze administratīvi teritoriālās reformas procesā» piedalījās kupls skaits pašvaldību darbinieku.
Viņu vidū bija arī vairāki Bauskas rajona pašvaldību pārstāvji. Konferenci organizēja Kandavas novada pašvaldība kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijasPašvaldību lietu pārvaldi (PLP). Pieredzē dalījās Kandavas novada mērs Dainis Rozenfelds. Viņš un arī PLP pārstāvji nepārprotami rosināja klātesošos apsvērt «Kandavas variantu» kā optimālu apvienošanās modeli arī pārējām pašvaldībām, pašvaldību sadarbību atzīstot par neefektīvu.
Piemēru «iedzīvina» arī citviet Latvijā
Kamēr valstī spraigi tiek spriests -, apvienoties pašvaldībām vai ne -, Tukuma rajonā jau gandrīz trīs gadus pastāv Kandavas novads. Tas izveidojies 1996. gadā. Toreiz apvienojās Kandavas pilsēta ar Kandavas un Cēres pagastu. 1997. gadā novadam pievienojās arī Matkules un Zemītes pagasts. Kandavas novads ir pirmais, kas realizējis dzīvē brīvprātīgās apvienošanās ideju atbilstoši pašvaldību reformas koncepcijai. Jau šogad Kandavas paraugam apņēmusies sekot Līvānu pilsēta, apvienojoties ar Rožupes un Turku pagastu. Ir zināmas vēl četras «laulības», kuras noslēguši atsevišķi pašvaldību pāri. Kandavas novada mērs Dainis Rozenfelds jau pasteidzies paust pārliecību, ka agri vai vēlu viņa vadītajam novadam pievienosies arī vēl vairāki apkārtējie pagasti, kas pašlaik atturējušies saistī- ties.
Argumentēti pārliecina iedzīvotājus
Ideja par apvienošanos radusies Kandavas pilsētas pašvaldībā jau pirms vairākiem gadiem. Kā viens no galvenajiem apvienošanās iemesliem tiek minēta līdzšinējā nelabvēlīgā situācija Kandavā – pilsētai jāuztur infrastruktūra, kuru lielā mērā izmanto apkārtējās pašvaldības. Turklāt pilsētas pašvaldībai neesot bijis viegli panākt, lai pagasti laikus norēķinātos par saņemtajiem pakalpojumiem. Pašvaldībām uzticēja arvien jaunas funkcijas, un tika atzīts, ka tās racionālāk var veikt kopīgi, nevis katrā atsevišķi.
Apspriežoties kaimiņpašvaldību deputātiem un aptaujājot iedzīvotājus, apspriesti priekšlikumi un pieņemts lēmums par apvienošanos anovadā. D. Rozenfelds atzīst, ka ir izdevies argumentēti pārliecināt iedzīvotājus par apvienošanās nepieciešamību – izskaidrojot, ka mazam pagastam būs grūti piesaistīt investīcijas un attīstīties. Par tikpat svarīgu viņš uzskata apvienojušos pašvaldību deputātu spēju saprasties. Neviens nešaubās par D. Rozenfelda kā enerģiska līdera autoritātes lomu apvienošanās sekmēšanā.
Izdevies sakārtot novada infrastruktūru
Reformas nozīmīgākais ieguvums ir sakārtotas izglītības iestādes, nostiprināti kultūras centri pagastos, sakārtota infrastruktūra pilsētā. Lai gan pašvaldībās samazināts darbinieku skaits, taču tie, kuri neieguva darbu jaunajā pārvaldes sistēmā, to atraduši citās pašvaldību iestādēs, apgalvo D. Rozenfelds. Kopš novada izveides uz administrācijas uzturēšanas rēķina vien izdevies ieekonomēt aptuveni 126 tūkstošus latu. Lai nebūtu jāmaina adrese un jāveic pārreģistrācija, administratīvais iedalījums pagastos un pilsētā nav likvidēts.
Apvienojot pašvaldību budžetus vienā «katlā», radusies iespēja koncentrēt līdzekļus konkrētu un lielu uzdevumu veikšanai, garantēt kredītus. Aptverot lielāku iedzīvotāju skaitu vienā pašvaldībā, bijis iespējams piesaistīt līdzekļus vairākiem projektiem. Tā, piemēram, Sociālās palīdzības centra projektam, kam no valsts kases ir ņemts vairāk nekā 150 tūkstoš latu kredīts. D. Rozenfelds apgalvo, ka novada izveidei valsts nav piešķīrusi ne santīma. Apvienošanās izpētei piešķirti tikai 14 tūkstoš latu, lai gan solīti 35 tūkstoši.
Kandavnieku iniciatīva bijusi iemesls tam, lai PLP sagatavotu vairākus grozījumus likumos, kas skar pašvaldības. PLP pārstāvji konferencē neslēpa, ka pašlaik, piemēram, novada Dome 25 deputātu sastāvā ir «zināmās pretrunās ar pašvaldību vēlēšanu likumu». Taču primārais esot likums par administratīvi teritoriālo reformu, kas funkcionāli nosaka reformas procesu.
Fakti
Iedzīvotāju skaits (1999. gada 1. janvārī):
Kandavas novadā – 9017,
no tiem:
Kandavas pilsētā – 4174,
Kandavas pagastā – 2257,
Cēres pagastā – 652,
Matkules pagastā – 890,
Zemītes pagastā – 1044.
No 1950. gada minētās pašvaldības ietilpa Kandavas rajonā. No 1959. gada – Tukuma rajonā.
