Jūlijā Bauskas upēs, kā jau vairākus gadus ierasts, pļauj meldrus ar truksora palīdzību. Pie Bauskas pilsētas robežām pļaušana jau veikta, tagad plānota uz sporta kompleksa «Musa Raceland» pusi. Šo darbu gan apgrūtina zemais ūdens līmenis – truksors pa upi vairāk brauc nekā peld.
Lai mazinātu upju apaugumu un barības vielu daudzumu upēs, Mūsā jau ilgāku laiku jūlijā pļauj un savāc meldrus ar īpašo ierīci – truksoru. Bauskas novada vides speciālists Valērijs Gabrāns informē, ka darbiem šogad ieplānots ap 9000 eiro finansējums. No tā 4083 eiro ir Valsts zivju fonda finansējums projektā, no kura daļēji apmaksā veiktos darbus. Pļaušanas darbi notiks līdz augusta vidum, kopējā pļaušanas platība sasniedz 17 hektārus.
Līdz 19. jūlijam pļauti meldri Bauskā, Mūsā no gājēju tiltiņa līdz Ķirbaksalas galam. Vēl plānots izpļaut meldrus no tilta pie sporta kompleksa «Musa Raceland» līdz Bauskai, kā arī nedaudz Mēmelē, par paveikto un vēl darāmo stāsta V. Gabrāns. Truksors jau darbu paveicis arī Iecavā – izpļauta iedzīvotāju iecienītā peldvieta Iecavas upītē.
Nopļautos meldrus savāc un izved krastā, kur tos vēlāk savāks un aizvedīs kompostam.
«Regulārās pļaušanas rezultāts ir redzams. To var novērot, kad brauc pāri tiltiem, kas atrodas uz Mūsas, – var pamanīt, kur ir regulāri pļauts un kur nav. Tas ir kā ar dārzu – ja neravē dārzu vienu gadu, tad jau nav nekas labs. Ja vairākus gadus – tad pat nevar pamanīt, kur dārzs ir bijis. Tāpat ir ar upju aizauguma pļaušanu,» skaidro V. Gabrāns.
Ar truksoru upē strādā Mārtiņš Kreitenbergs. Viņš gan atzīst, ka šogad pļaušana ir diezgan sarežģīta. Iemesls ir ļoti zems upes līmenis, kura dēļ daudzviet truksors pa upi vairāk brauc nekā peld, tāpēc arī jāuzmana izkapts, ar kuru pļauj, – lai tā neatduras pret upes gultni. Tas traucē vietām arī izvest meldrus – kur kādreiz ūdens bija vienā līmenī ar krastu, tur tagad jāuzbrauc pa diezgan stāvu upes gultnes malu.
Līdzīgi situāciju vērtē V. Gabrāns: «Zemais ūdens līmenis ietekmē ļoti negatīvi – gan sekmē aizaugšanu, gan apgrūtina nopļaušanu. Tik zemu ūdens līmeni neatceros, īpaši Mūsā. Peldoties to var ievērot – apmēram 20 centimetrus zem ierasti zemākā upes līmeņa.» Vides speciālists uzsver, ka Lietuvas teritorijā uz šīm upēm ir četri HES dambji, kas ietekmē ūdens daudzumu un sastāvu upēs. V. Gabrāns atzīst, ka Mūsas izžūšana satraucoša, tālab arī mēģinājumi dažādos veidos upi glābt.
«Bauskas Dzīve» savulaik pētījumā par ūdens sastāvu upēs vasarā apmeklēja Pasvales pilsētu Lietuvā un pārliecinājās, ka tur Mūsā plūstoša ūdens vasarā praktiski nav, – stāvoša ūdens «peļķe» apmēram desmit līdz divdesmit centimetru dziļumā. Atgādinām, ka savulaik bija ideja par hidroelektrostacijas izbūvi pie Uzvaras ciema, kas varētu vasarā apturēt ūdens plūsmu uz divām dienām vai ilgāk, un tad Mūsa pie Bauskas, visdrīzāk, izskatītos tieši tāpat. Toreiz šo ideju ar Bauskas novada vides aizstāvju aktīvu pretdarbību noraidīja.
Attēlā – Mārtiņa Kreitenberga vadītais truksors meldrus izved krastā, zemā upes līmeņa dēļ šogad to izdarīt grūtāk. Foto: ULDIS VARNEVIČS
ilgi domāji, līdz izdomāji, ka pļaušana samazina barības vielu daudzumu upēs? Būtu jau tev jāzin, ka tieši augi ir tie, kas patērē patērē ievērojamā daudzumā mūsu ūdeņos iepludināto slāpekli, fosforu un citus “labumus” tādejādi attīrot ūdeni, kas visbeidzot nonāk jūrā un pagaidām ne upei, ne arī jūrai palīdz nekļūt par galīgu kloāku. Jāsāk ir ar cēloņu novēršanu, nevis mūžīgi jācīnās ar sekām, kā tas pie mums pierasts, vien “pieradumam” liels spēks…
Biju izlīdis pasauļot vēderu un gandrīz palikos bez paut…,atvainojos ,sekliniekiem!
Upes aizaugšanā, būtu jācīnās ar cēloņiem, tam var piekrist, bet tas jau būs karš visiem pret visiem.- Lieljaudas traktori jānomaina pret zirgiem, milzu kultivatori pret zirgu arkliem, kuri ir tikai muzejā, minerālmēsli pret lopu kūts mēsliem, kuru vairs nav, jāaizdambē meliorācija, plašie lauki jāsadala mazākos pleķīšos, monokultūras jāaizstāj ar sen aizmirstām senai Latvijai raksturīgām kultūrām un galvenais būs KATRAM jāiet lauku darbos, lai pietiktu pārtikas. Rezultātā lēnām atgriezīsis upes tādas, kādas tās bija pitms 100 gadiem. . Vai esam ar mieru tā darīt?
..bet Uldiņam taisnība – ja nopļauj un izvāc no upes nopļauto, tad līdz ar augu masu tiek izņemtas arī augos uzkrātās barības vielas un kopējais barības vielu daudzums upē samazinās!
Meldrus atstās krastmalā, rudens-ziemas pali meldrus aizskalos, kā iepriekš jau ir bijis? Barības vielas ar visiem meldriem iedambēsies Mežotnes tiltiņā, kā iepriekš jau ir bijis?
bet par “piecīti” droši vien esi gatavs pats četrrāpus vardi pa šoseju līdz Rīgai aizdzīt. Jo, upju ieleju nepārvēršanai aramzemē, nav vajadzīgs neviens no tevis uzskaitītajiem priekšnoteikumiem, vien atstāt tās upju ielejas pļavas tādas, kādas tās bija pirms “paši kļuvām par saimniekiem”. Tajā laikā, kad “sarkanie baroni”, neskatoties uz “piecgades plāniem” un Maskavas diktātu, bija ar saprātu, smadzenēm un upju ielejas dabiskās pļavas izmantoja vien siena iegūšanai. Kā arī, ja šolaiku “viedie” būtu skolā apguvuši bioloģiju, tad zinātu, ka augs barības vielas neuzkrāj stublājā, ja augs ir daudzgadīgs, tad tās visas tiek novadītas uz saknēm vai to gumiem. Arī pēc Jāņiem pļautai zālei sienam vairs nav tās vērtības- barības vielu, tās novadītas uz saknēm, pārziemošanai un dzīvības turpināšanai nākamgad.