Turpinās lasītāju vēstuļu konkurss «Mana pirmā sastapšanās ar datoru». Sadarbībā ar «Datoru Avīzi» mūsu redakcija gādās balvas interesantāko vēstuļu autoriem.
Turpinās lasītāju vēstuļu konkurss «Mana pirmā sastapšanās ar datoru». Sadarbībā ar «Datoru Avīzi» mūsu redakcija gādās balvas interesantāko vēstuļu autoriem.
«Šķiet, ka man vēl nebija divpadsmit, kad nejauši ieklīdu pie kāda sava radagabala. Viņš bija visnotaļ progresīvs cilvēks un atbalstīja jaunākās tehnikas sasniegumus, arī personālo datoru, kas deviņdesmito gadu sākumā vēl bija eksotika.
Ieraudzījis neparasto iekārtu un vadu mudžekli, iepletu acis un nezināju, ko teikt, bet radinieks aicināja mani izmēģināt roku. Divreiz nebija jāsaka. Zibens ātrumā apsēdos un, radagabals mācīts, iegāju «Games» (latv. val. ‘spēles’) katalogā. Pirmā spēle, ko izvēlējos (tajā laikā man darbs nenāca ne prātā), bija «Tycoon». Jāsaka, ka to neprotu spēlēt vēl tagad, bet toreiz ar sešu minūšu datorpieredzi un minimālām (lasi neeksistējošām) angļu valodas zināšanām tas likās gandrīz neiespējami. Nomocījies vismaz pusstundu, lūdzos, lai man parāda, kā to izslēgt. Iegājis atpakaļ «Games», šoreiz biju prātīgāks un lūdzu, lai man paskaidro katras spēles būtību. Vislabāk man iepatikās «Wolfenstein» (vēlāko «Doom» un tagadējo «Quake» priekštecis). Skraidīju pa pazemes labirintiem tik aizrautīgi, ka «Alt» taustiņš, ar ko šajā spēlē šauj, gluži vienkārši nokrita. Liekas, ka radagabalam ar to pietika, jo viņš neuzkrītoši un pieklājīgi ieminējās, ka ir jau vēls (un bija arī). Negribīgi atvadījos un devos prom. Lai nu kā, «Wolf» pirmos līmeņus atceros vēl tagad, lai gan šo spēli kopš tā laika neesmu spēlējis.
Vēlāk ar datoriem iznāca strādāt aizvien biežāk. Nu jau tas kļuvis par ikdienišķu dzīves sastāvdaļu. Taču toreiz piedzīvotais bija kaut kas neaizmirstams.
VALDIS»
