Mežotnieki Mārtiņdienas tradicionālajam mielastam šoruden izvēlējās Priežu fermā izaudzētās zosis. Lauku uzņēmējs Jānis Rāzna pavasarī kādreizējo lopu mītni un tās apkārtni pielāgoja mājputnu audzēšanai.
Mežotnieki Mārtiņdienas tradicionālajam mielastam šoruden izvēlējās Priežu fermā izaudzētās zosis. Lauku uzņēmējs Jānis Rāzna pavasarī kādreizējo lopu mītni un tās apkārtni pielāgoja mājputnu audzēšanai.
Ganāmpulkā sākumā bija septiņi simti zoslēnu, stāsta Mežotnes pagasta «Priežu» saimnieks. «Ne es, ne mani palīgi līdz šim nebijām nodarbojušies ar šo putnkopības nozari. Pieredzes trūkuma un nezināšanas dēļ aizgāja bojā ap 80 zoslēnu,» saka J. Rāzna. Cerams, ka izdosies apmierināt Mārtiņdienas un Ziemassvētku pieprasījumu. Cepešiem tiek izvēlēti zosu tēviņi. Mātītes paliks ganāmpulka paplašināšanai. Vēl neesmu izrēķinājis, kā būtu izdevīgāk – iegādāties pašam nelielu inkubatoru vai nodot olas inkubēšanai tuvējos putnkopības uzņēmumos, spriež mežotnieks.
Ātraudzīgākas ir pelēkās zosis, kuru mazuļi nopirkti kādā zemnieku saimniecībā Cēsu rajonā. Baltie putnēni atvesti no Aglonas, kur atrodas Latvijā lielākā zosu audzētava. Baltās zosis ir lielas lidotājas un aktīvāk nekā pelēkās māsas ceļas spārnos. Putnkopēja Vanda Ribčenko labi pārzina ganāmpulka ieradumus. Viņa mājās arī audzē zosis, bet prāvā putnu saime prasa lielākas rūpes. Kopēja nekļūdīgi prot atšķirt tēvus no mātēm. Vanda ir vienīgā ganāmpulka šķirotāja.
Lauksaimniecības krīzes situācijā risinājums var būt arī netradicionālās nozares. Taču pirmajā gadā izdevumi ievērojami pārsniedz ieņēmumus un vēl pāragri spriest par peļņu. J. Rāzna iecerējis turpināt Priežu fermas apkārtnes sakopšanu un telpu iekārtošanu. Varbūt izdosies iegūt SAPARD programmas subsīdijas, kas paredzētas lauku vides sakārtošanai un ražošanas attīstībai. Tuvējās apkārtnes iedzīvotāji priecājas, ka pamestā ferma atdzīvojusies un tiek apsaimniekota.
