Bojāra un jurkāniski rubikiskās partijas manifestācijā vienā kolonnā gāja gan sociķi un nacionālboļševiki, gan komunistisko partiju atjaunot gribošie deputāti un ziņģu korifejs, daudzcietušās valsts prezidenta kandidāts.
Bojāra un jurkāniski rubikiskās partijas manifestācijā vienā kolonnā gāja gan sociķi un nacionālboļševiki, gan komunistisko partiju atjaunot gribošie deputāti un ziņģu korifejs, daudzcietušās valsts prezidenta kandidāts. Vai tā būtu tautas vienotības izpausme? Sociķu opozīcija nekad nav bijusi konstruktīva. Tā tas bija pirmās neatkarības laikā un tā tas ir tagad. Nav runa vairs par pensiju likuma grozījumiem, bet gan cīņa pret pašreizējo valdību, it kā tā sēdētu uz naudas maisiem un nedotu nabaga pensionāriem.
Ar populistiskiem solījumiem un saukļiem padomju aicinājumu garā un iebiedēšanu politiskā pasūtījuma autoriem kārtējo reizi izdevies apmuļķot naivi lētticīgo vēlētāju. Parakstu vākšanas rezultāti pierāda, ka uzvara tika gūta ar to reģionu palīdzību, kur ir lielāka interfrontisko spēku ietekme. Vai jūs, pensionāri, tā ilgojaties pēc NVS pensiju varianta pārdesmit latu apmērā ar vairāku mēnešu kavēšanos? Vai referendums atrisinās pensionāru problēmas? Nevar taču nobalsot par to, lai valsts pēkšņi kļūtu bagāta. 1940. gadā, kad boļševiki okupēja Latviju, viņu sauklis bija «No bagātiem ņemsim un nabagiem dosim!». Proletārieši staigāja pa saimnieku lopbarības šķūņiem un klētīm, rekvizējot «lieko» lopbarību un labību. Vai tā mēs ceram uzlabot pensionāru dzīvi? Ticēsim valdības darbam un neiesim uz referendumu!
Ventspils mērs Lembergs presei paudis savu uzskatu. Citēju: «Šis parlaments ir sevi izsmēlis, nav spējīgs strādāt, jārīko ārkārtas Saeimas vēlēšanas, lai nāk tās partijas pie varas, kas nav bijušas.»
Lielais tautas «mīļotājs» nu noteiks, kādām partijām nākt pie varas. Ne jau velti viņš sponsorēja «sociķu» reklāmu. Egils Baldzēns gan taisnojas, ka referendums nav viņa mērķis, bet patiesībā ar referendumu grib rauties pie varas.
Izvērtējot, kā «sociķi» saimnieko, var secināt, ka mūs nemaz tik spoža nākotne negaida. A. Zorgevics, piemēram, «Latvijas dzelzceļu» novedis gandrīz līdz bankrotam. Turklāt A. Zorgevics nemaz necenšas būt vienlīdzīgs, pašam villa Jūrmalā un namīpašums Rīgā, alga 3600 latu mēnesī, bet mašīnistam tikai 100 latu.
Tāda tā saimniekošana!
M. SUPE Saulainē
