Uldis Varnevičs
Bauskas novada domes sēdē ceturtdien, 27. jūlijā, deputāti skatīs lēmumprojektus par sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltuma pakalpojumu sniegšanu Bauskas novada teritorijā un apvienību pārvalžu darba reorganizāciju. Lēmumi saistīti ar kapitālsabiedrību apvienošanu Bauskas novadā.
Tāpēc iepriekš vides un attīstības komitejā, kā arī finanšu komitejā ceturtdien deputāti skatīja lēmumprojektus par sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Bauskas novada teritorijā, kā arī par Bauskas un Rundāles apvienības pārvalžu darba reorganizāciju.
Ekskluzīvas tiesības
Par lēmumprojektiem 20. jūlijā informēja Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs. Viņš sacīja, ka ir priekšlikums pilnvarot SIA «Bauskas novada komunālserviss» ar 1. septembri sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumus Bauskas novada teritorijā un ar 31. augustu izbeigt slēgtos līgumus ar esošajām kapitālsabiedrībām. «Tas sakrīt ar pašvaldības izvirzītiem ilgtermiņa mērķiem, nodrošinot vienādus kvalitātes standartus visā novada teritorijā. Sakrīt ar kapitālsabiedrību reorganizācijas procesā izvirzītajiem mērķiem,» informēja I. Romānovs.
Bauskas novada juridiskās nodaļas jurists Arvīds Zvirbulis paskaidroja, ka bez šāda statusa uzņēmums nevarēs saņemt Eiropas Savienības fondu projektu finansējumu. Šādus līgumus slēdz līdz desmit gadiem, pēc tam varot pārskatīt. «Uzņēmumam noteiktas ekskluzīvas tiesības apkalpot visu administratīvo Bauskas novada teritoriju,» informēja A. Zvirbulis.
Reizē domei būs jālemj par Bauskas un Rundāles apvienības pārvalžu ūdenssaimniecības un siltuma pakalpojumu sniegšanas nodošanu apvienotajai kapitālsabiedrībai. Iecavas un Vecumnieku apvienībā šos pakalpojumus sniedza vai nu kapitālsabiedrības, vai aģentūra, tāpēc par šīm apvienībām nelēma. Deputāts Voldemārs Čačs interesējās, kas notiks ar personālu, kas strādāja. I. Romānovs informēja, ka personāls, ja piekritīs, pāries strādāt uz apvienoto kapitālsabiedrību «Bauskas novada komunālserviss».
Līgumus pārņems
Vides un attīstības komitejas sēdē 13. jūlijā deputātus interesēja jautājumi par topošo apvienoto kapitālsabiedrību. Deputāte Laine Baha jautāja par nepieciešamajiem pirmajiem ieguldījumiem. SIA «Bauskas novada komunālserviss» vadītājs Dzintars Cāzers pastāstīja, ka pašlaik izvērtē iegūto informāciju par esošajām sistēmām un plašāka analīze vēl priekšā. «Apsekojam iekārtas – tās ir samērā labā stāvoklī, liela daļa būvēta pēdējos gados. Vairāk problēmu uzraudzībā un ekspluatācijā,» tā Dz. Cāzers. Viņš apliecināja, ka līgumu pārņemšana patērētāju dzīvi neietekmēs, jo uzņēmums būs saistību tiesību pārņēmējs. Plānots pamazām pārslēgt līgumus, jo esot gana veci. «Nebrīnīšos, ja dažs labs līgums būs vēl kolhoza laikā slēgts,» sacīja vadītājs. Dz. Cāzers uzsvēra, ka prioritāte varētu būt līgumu pārslēgšana ar pašvaldību, jo pastāv iespējamība, ka daudzviet vispār nav līgumu.
Deputātu V. Čaču interesēja, cik izmaksās pamatlīdzekļu novērtēšana. Par to uztraucās arī deputāts Guntis Kalniņš, kurš norādīja, ka reizēm vērtējums izmaksājot vairāk nekā objekta bilances vērtība. Audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas vadītājs Dainis Rijkuris norādīja, ka SIA «Īslīces ūdens» tīklu novērtēšana izmaksāja četrus tūkstošus eiro. «Sākotnēji mantu nevērtēs. Šis process neizmaksā neko,» pauda Dz. Cāzers.
Deputāti visus lēmumprojektus atbalstīja un virzīja uz domes sēdi.
Attēlā – Dzintars Cāzers informēja, ka kopējās situācijas vērtējums notiek un SIA «Bauskas novada komunālserviss» ir gatavs sākt darbu visā novadā. Foto: ULDIS VARNEVIČS
Bezdarbniekos pagaidu algotos darbos varēs sastrādāto šmuci sakopt
tad jau Tu izskaties vēl “labāks” par bijušo BŪ Svētiņu, kurš “sakārtoja” lietas viņam pakļautajā teritorijā, pat atslēdza ūdeni, ja “uz sitienu” nespēji uzrādīt pirms gadiem 30 vēl KUK laikā sastādīto līgumu. Tas jau ne kas, ka visus šos gadus cītīgi tika maksāti rēķini un līgums arī “atradies”, bet ūdens ta nav, bet varbūt, tā laime nelaimē, kas, iespējams sagaida vēl citus “pakalpojuma” izmantotājus jau “tavā laikā”?
Tikai vēlāk būs skaidrs, ka no šīs “apvienošanas” būs vairāk mīnusu nekā plusu, taču tad jau vairs nebūs iespējas kaut kā to visu atrisināt – būs par vēlu. Vēl trakāk būs, ja būs kaut kas līdzīgs tam, kas jau bija, kad rajoni tika sadrupināti novados – tad kā būs? Slikti izplānota, milzīga kļūda. Padomājiet, ko jūs vispār darāt. Kā tas ietekmēs cilvēkus, darbavietas… Kā tas ietekmēs tos, kam jāmaksā rēķini par šiem pakalpojumiem, jo katrā vietā pakalpojumu būtība ir atšķirīga, gan to nodrošināšanā, gan to veidā (ne jau visur ir vienāda veida apkure, piemēram)… Kā uzturēt veselu novadu, salīdzinot ar to, kā bija jāuztur atsevišķas teritorijas. Protams arī iepriekš nebija ideāli, taču šis nav tas risinājums nevienai no esošām problēmām. Ziniet, kas būtu risinājums? KVALIFICĒTA darbaspēka klātbūtne. IEDZĪVOTĀJU UZKLAUSĪŠANA. Korupcijas izbeigšana. Es varu cerēt, bet es labi zinu, ka nekas īsti nemainīsies, sevišķi – uz labo pusi. Iedzīvotāji tikuši ignorēti visu šo laiku, jo tas neies mums par labu, bet kādam, kam kabatā vajag lielāku naudu, gan būs labi. Padzīvojiet kaut vienu nedēļu kā parastie cilvēki, un iedziļinieties problēmu būtībā kaut REIZI. Kurš vispār gribēs dzīvot šajā novadā, ja visas izmaiņas notiek bez (vai pat pret) iedzīvotāju gribas? Ir lielākas problēmas, kuras būtu jārisina. Tagad vienas pilsētas problēmu vietā, bus viena novada problēmas apvienotas zem viena jumta. Kurš tās problēmas risinās un kā? Ielieciet kādreiz lielajos amatos cilvēkus, kas ir labi iepazinuši vietējo teritoriju specifiskās problēmas, kuras jau, vietām, GADIEM ilgi tiek pilnībā ignorētas, neatkarīgi no uzņēmuma, kuram būtu jāatbild. Beidziet tērēt cilvēku laiku/naudu uz kaut kādām nevajadzīgām apvienošanām, kuras pat oriģinālajā budžeta plānā nav bijušas.
novecot spēj arī rakstītais uz papīra, ar parakstiem un zīmogu apstiprinātais un katrai līguma slēdzēju pusei uzticētais. Vien izrādās, ka vienai, pakalpojumu sniedzēju pusei šī līguma papīra formāts ir bijis vien formalitāte, kam uzņēmuma arhīvos neesot vietas un vienīgais veids kā leģitimēt savas gadiem pielīgtās tiesības ir līguma dublikāts patērētājam piederošais. Protams, tas ir izdevīgi vienai līguma slēdzēju pusei- pakalpojuma sniedzējiem, jo, gadījumā, ja klients līguma papīru nozaudējis, tiek uzskatīts, ka pakalpojumi izmantoti nelikumīgi, vien uzņēmums maksu par tiem ilgu gadu laikā saņēmis likumīgi. izklausās jau smieklīgi, bet domes afēristiem itin pieņemami. Arī tagad, droši vien Cāzera teiktajā par “kolhozu laiku” līgumiem ir sava doma, doma kā iekasēt par visu to, ko var iegūt no cilvēka, kurš vairs nespēj uzrādīt pirms gadiem 40 vai pat 50 slēgto līgumu? Cik naudiņu “aizies” uzņēmumam par jauna pieslēguma “noformēšanu pēc jaunajiem izcenojumiem, jo vecais līgumus , slēgtais pirms, teiksim, gadiem gadiem 40 jums būs zudis?
Ja kliets ir maksājis BŪ par ŪK, bet ar nozaudētu vai neesošu līgumu un BŪ viņam regulāri ir licis jaunus, arvien labākus skaitītājus un piegādājis ūdeni un aizgādājis notekūdeņus, tad no juridiskā viedokļa starp pakalpojuma pircēju un pārdevēju pastāv tāds pats līgums kā spaiņa vai citas lietas pircējam veikalā. Nauda samaksāta, prece ir, garantija spēkā ja ir čeks. BŪ gan viss ir elektronisks.Tātad jāgaida zibens spēriens BŪ ofšoru datorpakalpojumu sniedzējā ( bija tāda informācija par mistisko firmeli) un visi Bauskas iedzīvotāji būs nelikumīgi lietojuši ŪK. Nesanāks jums uztiept ūdens zagšanu ja ir maksāts pēc BŪ rēķiniem, pat ja zibens iespers.
parunai, ka nelaime nenākot viena, pilnībā var piekrist, jo vismaz Bauskas novadā tā ierodas kopsolī ar varu ieguvušu personu vai tās ‘atgādātu” pašvaldības kapitālsabiedrības vadītāju. Pēc Cāzera vārdiem: “kolhozu laika līgumu” nākas saausīties vismaz tiem, kam ilgu gadu gaitā velns zina kur noklīdis daudzus gadus atpakaļ slēgtais līgums, īpašums mainījis īpašnieku, vai ģimenes loceklis uz kā vārda slēgts līgums miris. Te pašreizējam BŪ pakalpojumu sniedzējam var nākties šķirties vismaz no tūkstoša eiro, tas pie patreizējām “kara cenām”, jo jāpērk jauni saistošie noteikumi, jāierīko skataka ar tajā esošo skaitītāju uz īpašuma robežas, kā arī jāapmaksā “plombētājs”, bet var jau izdomāt vēl citas “vajadzības” priekš esošā klienta Svētiņa garā. Arī ticējumam, ka zibens vienā vietā divreiz nesper, vairs uzticēties nevar, sper un kā vēl sper…
BŪ pakalpojumu saņēmējam (sniedzēja vietā)