SIA «RZ serviss» šajā gadā bija kļuvusi par rapša audzētāju konsultāciju un atbalsta centru.
SIA «RZ serviss» šajā gadā bija kļuvusi par rapša audzētāju konsultāciju un atbalsta centru.
Izdevās kvalitatīvi sagatavot ražu, uzkraut kuģi un pārdot ārzemēs Bauskas un citos rajonos izaudzēto rapsi.
«Bauskas Dzīve» par pirmo eksperimentālo darba posmu uz sarunu aicināja «RZ serviss» konsultanti agronomi Initu Brusu.
– Daudz zemkopju rapša audzēšanu uzskata par nedrošu un arī dārgu. Vai rapša eksperiments Bauskas rajonā spēs mainīt šo priekšstatu?
– Vispirms jāteic, ka šis gads visiem ir kā skolas laiks. «RZ servisam», kurš uzņēmās būt par atbalsta punktu, un lauksaimniekiem, kuri iedrošinājās riskēt spert pirmo soli. Domāju, ka projekts ir izdevies, jo spējām sagādāt vajadzīgo daudzumu un atrast pircēju. Īsā laikā pēc rapša pārdošanas norēķinājāmies ar piegādātājiem. Visos semināros esmu uzsvērusi, ka rapsis nav lielas peļņas kultūra, bet arī finansiālus zaudējumus tas nedod. Pavasarī nezinājām, ka pasaules tirgū rapša cena pazemināsies līdz 180 dolāriem par tonnu.
– Vasarā, apmeklējot SIA «Iecaviņa» un vērojot no jauna uzstādīto šahtveida kalti, varēja pārliecināties, cik darbietilpīga ir rapša kaltēšana un tīrīšana.
– Pagājusī vasara bija īpatnēja ar lielo sausumu. Tas nelabvēlīgi ietekmēja ķimikāliju iedarbību, un rapša laukos palika daudz nezāļu, īpaši balanda. Tādēļ vajadzēja papildus tīrīt iekūlumu un piegādātājiem bija jāmaksā vairāk par sniegtajiem pakalpojumiem. Arī rapša kaltēšana izmaksā dārgāk nekā graudu apstrāde, jo rapša mitrums nedrīkst pārsniegt septiņus procentus. Zemnieki, protams, vēlas, lai šīs izmaksas būtu zemākas.
– Vai Bauskas rajonā esat ieguvuši solīdus sadarbības partnerus?
– Varētu teikt – jā. Taču ir viens izņēmuma gadījums. Rundāles pagasta zemnieku saimniecības «Rasas» īpašnieks Valdis Ārents, pavasarī saņemot rapša sēklu, stingri solīja, ka norēķināsies rudenī. Kaut gan rundālietis solīja parādu atdot līdz 5. novembrim, tas vēl nav izdarīts. Līgumā paredzēto iekūlumu viņš nenodeva mūsu sabiedrībai, bet aizlaida postā savā klētī, sēklas sapelēja. Tas apstiprina faktu, ka nav vienkārši rapsi pareizi izkaltēt un sagatavot pārdošanai ārzemju firmām.
– Kādām saimniecībām jūs ieteiktu audzēt rapsi?
– Ja ir izteikta specializācija graudkopībā un netiek audzētas citas kultūras, tad sējumos jāplāno piecpadsmit līdz divdesmit procentu rapša. Tas ir lielisks augsnes ielabotājs, un atdeve jūtama vairākus gadus. Šoruden baušķenieki iesēja simt hektāru lielā platībā ziemas rapsi, kas ir ražīgāks par vasaras rapsi.
Fakti
«RZ serviss» bija noslēdzis līgumus par rapša audzēšanu 700 hektāru lielā platībā.
Ražīgākajos laukos no hektāra ievāca pat 2,6 tonnas klēts svarā, tas ir lielisks rezultāts. 16. oktobrī ar kuģi no Latvijas tika aizvests 1800 tonnu. Šo daudzumu savāca, pieņemot ražu arī no citiem audzētājiem, ne vien no līgumslēdzējiem.
Līdz 29. oktobrim piegādātājiem bija pārskaitīti ieņēmumi.
