Šovasar Bauskas nomalē, starp Ceriņu, Pļavu un Pīlādžu ielu, tika iemērīts 5786 kvadrātmetru liels zemes gabals, kas turpmāk piederēs ev. lut. Svētā Gara baznīcas draudzei.
Šovasar Bauskas nomalē, starp Ceriņu, Pļavu un Pīlādžu ielu, tika iemērīts 5786 kvadrātmetru liels zemes gabals, kas turpmāk piederēs ev. lut. Svētā Gara baznīcas draudzei.
Šī zeme nav iegūta pirkuma rezultātā, tomēr sava veida vienošanās ir notikusi. Par to «Bauskas Dzīvi» informēja cilvēki, kuri pauda neizpratni par notikušo.
Baznīcas īpašumi pieprasīti laikus
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Bauskas ev. lut. draudzei piederēja vairāki zemes īpašumi. Pilsētas Domes Zemes komisijas priekšsēdētājs Jānis Āboliņš «Bauskas Dzīvei» telefonsarunā apliecināja, ka visi draudzes īpašumi pilsētā tikuši pieprasīti liku- mā noteiktajā laikā. Par to liecina 1992. gada 13. maijā rakstītais iesniegums. Par vienu zemes gabalu iznākusi tiesāšanās. Apstrīdēts 1996. gada decembrī pieņemtais pilsētas Zemes komisijas lēmums par zemes gabalu Plūdoņa ielā 21. Iepriekš atzītas draudzes īpašuma tiesības uz 4000 m², bet 1999. gada 29. aprīlī Bauskas rajona Tiesa konstatējusi juridisko faktu, ka pēc stāvokļa uz 1940. gada 21. jūliju ev. lut. Bauskas baznīcai šajā vietā piederējis 5796 m² liels īpašums.
Arī pilsētas centrā, Rijas ielā, draudzei bijis neliels zemes gabals (2297 m²). Pašlaik uz šī zemes gabala atrodas pilsētas slimnīcas garāžas. Tās nav pārvietojamas, nedz nojaucamas, jo ir nepieciešamas. Draudzes locekļi domā, ka būtu varējuši šo zemi izīrēt pilsētas Domei, jo tā pārņēmusi slimnīcu savā pārziņā. Nomas maksa dotu ienākumus.
Sekmējot zemes racionālu izmantošanu
Tomēr noticis citādāk. 1999. gada 26. maijā Bauskas pilsētas Domes Zemes komisija pieņēmusi lēmumu nr. 1109. Tajā rakstīts: «Lai nodrošinātu racionālu zemes izmantošanu, pēc konsultēšanās ar Bauskas evaņģēliski luterisko draudzi, Bauskas pilsētas Domes Zemes komisija nolemj:
l atzīt īpašuma tiesības uz zemi Plūdoņa ielā 21 platībā 5796 m² un uzskatīt par iespējamu atjaunot īpašuma tiesības Bauskas evaņģēliski luteriskajai draudzei uz zemi Bauskā, Saules ielā 1, platībā 2307 m²,
l atzīt par iespējamu atjaunot īpašuma tiesības uz pārējo platību Plūdoņa ielā 21 un Rijas ielā platībā līdz 2297 m², t. i., kopā 5786 m² starp Ceriņu, Pļavu un Pīlādžu ielu.»
Plūdoņa iela 21 ir Saules dārzs, kur atrodas arī publiskā ūdensņemšanas vieta jeb sūknis. Uzturēt šo parku kārtībā draudzei nav pa spēkam, bet līdzekļu darbinieku algošanai trūkst. Piekrītot šīs zemes platības ierādīšanai citā vietā (šajā gadījumā pļavā, ko baušķenieki sauc par veco lidlauku, netālu no pašvaldības uzņēmuma «Bauskas ūdenssaimniecība» artēziskajiem urbumiem, kas nodrošina dzeramā ūdens piegādi Bauskas pilsētai), jāsecina, ka draudze vienlaikus piekritusi atteikties no īpašuma Rijas ielā.
Konsultēšanās ar nezināmo
Dokumenti, kas apliecinātu konsultēšanos ar ev. lut. draudzi, nav pievienoti Zemes komisijas lēmumam. Tāds varētu būt, piemēram, izraksts no draudzes padomes sēdes protokola.
Iztaujājot draudzes priekšnieku Viesturu Mēteli, tika saņemta pretrunīga informācija. It kā zeme Rijas ielā neesot bijusi laikus pieprasīta, tāpēc nācies ņemt to, ko pilsētas Domes Zemes komisija piedāvājusi. Taču dokumenti liecina, ka jau 1997. gada 10. decembrī Bauskas Domes Zemes komisija atzinusi Bauskas evaņģēliski luteriskās draudzes īpašuma tiesības uz 2297 m² lielu zemes gabalu Rijas ielā. Draudzes padome esot spriedusi par minēto zemes gabalu, bet priekšnieks nevarēja atcerēties, kad tas noticis un vai lēmums ticis fiksēts padomes sēdes protokolā.
«Bauskas Dzīve» iztaujāja trīs citus draudzes padomes locekļus. Divi no viņiem vispār nezināja, ka draudzei ir bijis zemes īpašums slimnīcas teritorijā. Vienīgi draudzes padomes grāmatvedis Rolands Radziņš savās piezīmēs atrada, ka par šo zemes gabalu padomē esot runāts pagājušajā gadā.
Pamatojoties uz pilsētas Zemes komisijas 1999. gada 26. maija lēmumu, šī gada14. jūlijā noteikts starp Pļavu, Pīlādžu un Ceriņu ielu esošā zemes gabala robežu plāns. Par to liecina attiecīgs akts. Robežu noteikšanā piedalījies Bauskas pilsētas zemes ierīkotājs J. Tīrelis, klāt bijis arī draudzes priekšnieks V. Mētelis.
Pilsētā notiek reforma, nevis denacionalizācija
«Bauskas Dzīve» lūdza Bauskas Domes priekšsēdētāju Jāni Teikmani komentēt šo gadījumu. Viņš ir Zemes komisijas loceklis, taču kā liecina protokols, tieši 26. maija sēdē nav piedalījies. Domes priekšsēdētājs norādīja, ka nevajagot jaukt divas lietas. Pilsētā notiekot zemes reforma, nevis zemes īpašumu denacionalizācija. Tāpēc, vienojoties ar bijušo īpašnieku, iespējams ierādīt zemi atbilstošā platībā arī citā vietā. J. Teikmanis uzsvēra, ka luteriskās draudzes zemes īpašumu lietas kārtojis V. Mētelis un vienošanās esot bijusi. No pilsētas pašvaldības slimnīcas teritorijā esošās zemes platības nekādu reālu nomas naudu draudze tāpat nevarētu gūt, sprieda Domes priekšsēdētājs J. Teikmanis. Viņš uzskata, ka pašlaik ierādīto zemi draudze var, piemēram, sadalīt vairākos apbūves gabalos un pārdot. Pēc arhitektu izstrādātā pilsētas ģenerālā plāna tieši uz šo pusi varētu virzīties pilsētas turpmākā apbūve.
Varbūt draudzei tiešām izdosies veikt izdevīgu darījumu. Nekustamā īpašuma nodokli par ierādīto zemes gabalu draudzei gan būs jāsāk maksāt jau no 2000. gada 1. janvāra.
P. S. «Bauskas Dzīve» pateicas Valsts Zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Bauskas filiāles darbiniekiem par palīdzību šī materiāla tapšanā.
