Labi, ja ar fantāziju apveltītie top par rakstniekiem. Sliktāk, ja viņi iekļūst politikā un radošā iztēle pāriet paradumā.
Labi, ja ar fantāziju apveltītie top par rakstniekiem. Sliktāk, ja viņi iekļūst politikā un radošā iztēle pāriet paradumā.
Gabaliņš no fantastikas bija 2000. gada valsts budžeta projekta apspriešana 1. decembrī. Opozīcija uzstājās par tā pārdalīšanu gan ienākumu, gan izdevumu daļā. Visu dienu klausoties triju B – Burvja, Bojāra (juniora), Baldzēna – un vairāku jurkāniešu runās, kādam varēja rasties iespaids, ka pašreizējā valdībā patiesi sēž vieni vienīgi tautas ienaidnieki. Populistiskajiem «daiļrunas» plūdiem netraucēja pat viltus zvans, ka radiotranslācija ir pārtraukta.
Valdība iecerējusi pirkt fantastiski dārgu (par diviem miljoniem latu) mobilo telefonu sarunu noklausīšanās iekārtu. Jānis Ādamsons jeb Saeimas Minhauzens un tikumības sargs ir informēts, ka divas tādas iekārtas jau esot privātfirmu rīcībā. Saeimā kā lauku miestiņā, kur kāds onkulis par visiem allaž zina visu.
Izglītības darbinieku streika komiteja ir pārliecināta, ka valsts budžets ir bezdibens brīnumaka, tikai valdība gluži vienkārši nesmeļ tik, cik pedagogiem pienākas. A. Šķēle mēģināja izvest nemierniekus no fantastikas pasaules un atsaukt īstenībā: šī nav totalitāra valsts un ministru prezidents vienpersonīgi nevar parakstīt nekādus solījumus. Jo vairāk, ja tos diktējuši paši prasītāji.
Valdības un skolotāju ķīviņā iesaistījās arī eksprezidents G. Ulmanis, atklādams jau zināmo – streiks esot ļaužu cīņas forma par savām tiesībām, un viņš to atbalstot. Tālāk par šo apgalvojumu netika arī prezidente V. Vīķe-Freiberga: viņiem ir tiesības. Jautāta, kur ņemt naudu, viņa atvairījās – nevarot jaukties valdības pilnvaru lokā. Šādu situāciju sauc par strupceļu.
«Ja tu nevari pildīt iepriekšējās valdības lēmumus, tad nenāc pie varas!» A. Šķēli mācīja Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs J. Radzēvičs. Galu galā par trešdienas brīvstundām vairs bija tikai matemātiska interese: streikotāju būs vairāk vai mazāk kā 16. novembrī. Taču šaubu nav: A. Harbacēviču arī uz nākamo termiņu ievēlēs par nozares arodbiedrības līderi. Tikai – uz kuru pusi svērsies skolotāju prestiža svari?…
Fantastisku iespēju tikt pie lēta cukura un tā dēļ upurēt veselu cukurfabriku esot radījusi nepilnīgā likumdošana par muitu. Iesniegtie labojumi iestrēguši Saeimā. Svarīgāka likusies homoseksuālo indivīdu partnerattiecību legalizācijas caurskate. Un cukurs netraucēti «iebrauc» valstī pāri robežām «ar paceltu galvu» furgonos, ķerrās un ragavās – desmit tūkstoš tonnu vienā gadā!
A. Šķēles un A. Lemberga attiecības jau pārkāpušas jebkuras iztēles robežas, un ventspilnieks iesniedzis dosjē par premjeru Prokuratūrai. Bērnu ķīviņos to sauc par: «Es pateikšu mammai!».
Tuvākajā aizrobežā valda haoss un līdzēt nevar pat prokuratūra. Esot divi varianti, kā sakārtot Krieviju. Viens, reālais: to izdarīšot citplanētieši, otrs, fantastiskais: ar to galā tiks krievi paši.
