Bauskas Mākslas skola šodien, 10. decembrī, svin darbības desmit gadus.
Bauskas Mākslas skola šodien, 10. decembrī, svin darbības desmit gadus. Novadpētniecības un mākslas muzejā atklāta audzēkņu diplomdarbu un mācību darbu izstāde. Atmiņu vakarā skolā satiksies absolventi un darbinieki.
Sabiedrības un ierēdņu vienprātība
Rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1989. gada 20. aprīļa lēmumā bija noteikts: «Atvērt Mākslas skolu ar 60 audzēkņiem no 1989. gada 1. augusta Bauskā, Salātu ielā 8. Pielāgot skolas vajadzībām ēkas divus dzīvokļus un Korfa muižas namu. Lūgt Kultūras komitejai iedalīt nepieciešamo limitu darba algas fondam no 1990. gada 1. janvāra.» Lēmumu parakstījis izpildkomitejas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Vitālijs Aizbalts.
Priekšlikumu nodibināt pilsētā Mākslas skolu dedzīgi atbalstīja rajona Kultūras nodaļas toreizējā vadītāja Laima Šimkevica, rajona galvenais arhitekts Aleksandrs Paklons un vietējā inteliģence. Par jaunas izglītības iestādes atvēršanas iespējām 1988. gadā plaši diskutēja Latvijas Tautas frontes Bauskas nodaļas valdes sēdēs. Tika pieņemta rezolūcija, ko sabiedriskā organizācija nosūtīja rajona izpildkomitejai.
Vecā muiža un jaunais bērnudārzs
Kultūras nodaļas vadītāja 1989. gadā sameklēja piemērotu direktores kandidāti – dizaineri Inesi Hofmani, kuras ģimene piekrita pārcelties no Rīgas uz Bausku. Gada beigās darbā pieņēma pirmos četrus pedagogus – māksliniekus Mārīti Šulci, Dairi Hofmani, Veldu Mizišu un Kārli Sinku.
Mācības sākās 1990. gada 1. janvārī.
Pirmo iesniegumu ar lūgumu uzņemt bērnus Mākslas skolā uzrakstīja baušķenieku Lauras un Māra Ikertu vecāki.
Korfa muižā skola darbojās līdz 1992./1993. mācību gadam, līdz tika saņemts piedāvājums iestādi pārvietot uz likvidētā bērnudārza ēku Dārza ielā. Pirmais izlaidums notika 1993. gadā. Diplomdarbus obligātajos priekšmetos izstrādāja 14 audzēkņu. Desmit gadu laikā bijuši septiņi izlaidumi, skolu absolvējuši 90 audzēkņu.
Maksā trīs latus mēnesī
Pašlaik skolā mācās 120 bērnu no rajona 17 skolām. Pārstāvēti gandrīz visi pagasti. Vistālāko ceļu mēro bērni no Skaistkalnes. Sagatavošanas grupas šogad apmeklē 60 audzēkņu. Pirmajā kursā uzņem skolēnus, kuri sasnieguši desmit gadu vecumu. Viņiem jāmācās piecus gadus. Sagatavošanas grupas var apmeklēt četrus līdz deviņus gadus veci bērni.
Mākslas skolā strādā 13 pedagogu. Skolotāji, kuri māca 1. – 5. kursa audzēkņus, algu saņem no valsts budžeta. Sagatavošanas grupu pasniedzēju darbu apmaksā pēc pašfinansēšanās principa. Pilsētas Dome algo iestādes tehniskos darbiniekus un maksā par ēkas apkuri. Pārējos izdevumus sedz skolēnu vecāku obligātās iemaksas. Summa palikusi nemainīga no 1995. gada un sasniedz Ls 3 mēnesī par viena skolēna apmācību. Ar Kultūras ministrijas lēmumu noteikts mācību maksas apjoms valsts mākslas sko- lās – no Ls 2,50 līdz Ls 6.
Apzināta profesijas izvēle
Valstī darbojas 133 mākslas skolas un vēl 18 skolu, kur papildus vizuālajai mākslai bērni apgūst dejas pamatus un mūziku. Visu specializēto mācību iestāžu darbību nosaka Kultūras ministrijas izstrādātie mākslas izglītības standarti. Atbilstoši tiem Bauskas Mākslas skolas pedagogi patstāvīgi veido programmas, gatavo mācību līdzekļus un gādā nepieciešamos materiālus.
Vienā no pirmajām intervijām «Bauskas Dzīvei» bijusī direktore Inese Hofmane sacīja: «Mēs negatavojam bērnus mākslinieka profesijai. Skolā viņiem sniedzam iespēju citādām acīm palūkoties uz pasauli un apgūt daudzas dzīvē nepieciešamas iemaņas.» Šie vārdi precīzi raksturo izglītības iestādes koncepciju. Tomēr 22 absolventi apzināti un mērķtiecīgi izvēlējušies mākslinieka vai mākslas pedagoga profesiju. Vairākums studē Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. «Katrā nodaļā ir vismaz divi baušķenieki,» kādā sarunā pārsteigumu pauda koledžas administrācijas pārstāve.
Vairāki bijušie Bauskas Mākslas skolas audzēkņi studē Latvijas Mākslas akadēmijā, Kultūras akadēmijā un Latvijas Universitātē apgūst mākslas pedagoģiju.
Daži absolventi iestājušies Ekonomikas augstskolā, Banku augstskolā un citās prestižās izglītības iestādēs.
Nejūt valsts interesi
Mākslas iemaņu apgūšana specializētajās skolās nedrīkst kļūt par elitāru nodarbi. Šo principu konsekventi ievēro Bauskas Mākslas skolas vadība, par spīti daudziem šķēršļiem. Viens no tiem – valsts kultūrpolitikas visai «miglainās» nostādnes svarīgos humanitārās izglītības jautājumos. Kultūras ministrijas Valsts Kultūrizglītības centra ierēdņi gan atzīst, ka «vēl joprojām nav īsti skaidrs mākslas un mūzikas skolu statuss, tāpat kā pilnībā nav atrisināti valsts un pašvaldību sadarbības jautājumi šo iestāžu darba organizēšanā». Tālāk par secinājumiem desmit gados nav tikts.
Valsts finansējuma daļa, ko saņem mākslas skolas, ir niecīga. Turklāt ierobežoti arī vietējo pašvaldību līdzekļi. Taču dzīve strauji mainās, un bērns, kurš Mākslas skolā iestājās pirms pieciem, desmit gadiem, ievērojami atšķiras no pašreizējā skolēna. Informācijas jauno tehnoloģiju iespējas šķiet neierobežotas, tāpēc pedagogiem burtiski jāskrien pakaļ laikam. Nekādu mūsdienīgu uzziņas līdzekļu, kā, piemēram, datoru un audioiekārtu vairākumā mākslas skolu naudas trūkuma dēļ nav. Pat mākslas grāmatu iegāde šķiet problemātiska. Diemžēl iestādes attīstības vienīgais veicinātājs ir pasniedzēju entuziasms. Tomēr Mākslas skolas pedagogi nav piedalījušies nevienā skolotāju streikā, jo tādu rīcību uzskata par nodevību pret audzēkņiem.
Bērnu uzticēšanās paliek nemainīga
Vislielāko gandarījumu mākslas izglītības iestādes personālam sniedz skolēnu interese un vecāku uzticēšanās. Bauskas Mākslas skolā mācās vai ir mācījušies vairāku ģimeņu visi bērni. Jāmin Skaņu, Beļu, Saulīšu, Grīnfeldu, Ikertu, Tijonu, Baldu un citas ģimenes no pilsētas un rajona pagastiem.
Par šo izvēli mājsaimniecei baušķeniecei Ludmilai Saulītei ir savs viedoklis: «Pērn skolu beidza mūsu vecākais dēls Arvīds. Šogad nolēmām, ka nodarbības derētu apmeklēt arī vidējam dēlam Matīsam un jaunākajam bērnam Ojāram. Mēs viņus nesūtām uz skolu, zēni paši raujas.
Esmu ļoti, ļoti apmierināta. Priecājos, ka zēni iemācījušies stabili turēt rokā zīmuli. Vēl lielāku gandarījumu izjūtu tālab, ka pilsētā ir vieta, kur skolotāji ar bērniem labprāt darbojas. Zēniem ir liela interese par mākslas nozarēm, viņi mājās cenšas dalīties iespaidos. Arvīds mēdza daudz stāstīt par stundu norisi. Mūs, tāpat kā visus vecākus, aizkustina skolotāju labās atsauksmes par dēlu sekmēm. Tas, ko puikas sasnieguši, nav vērtējams iztērētās mācību naudas izteiksmē.
Mūsu ģimenē neviens ar mākslu līdz šim nav nopietni nodarbojies. Mans vīrs bērnībā labi zīmēja. Pati māku zīmēt tikai kleitas, jo ar tām saistīta mana profesija.»
Palīdz šķirot informāciju
Milzīga haotiskas informācijas plūsma apņem ikkatru 20. gadsimta nogales cilvēku jebkurā pasaules malā. Pieaugušajiem ir mazliet vieglāk visu «salikt plauktiņos», jo viņiem palīdz gan zināšanas, gan dzīves pieredze. Bērniem klājas grūti. Kā paisuma vilnis viņus apņem popkultūra jeb tā dēvētā masu kultūra.
Apzīmējums «geiša» mūslaiku bērniem saistīts ar šokolādes marku, nevis ar Japānas tradicionālo kultūru. Pat mazulīši zina, ka orderis ir dokuments dzīvokļa saņemšanai, nevis senās Grieķijas arhitektūras kārtojuma princips. Maza meitenīte pēc kultūras vēstures stundas patiesā neizpratnē vaicā: «Skolotāj, grieķu dievs Hēlijs bija gaismas dievs vai elektrisko spuldzīšu dievs?»
Uz līdzīgiem jautājumiem Mākslas skolas audzēkņi saņem atbildes, jo vissvarīgākais pedagogu uzdevums ir sniegt tiešu un civilizācijas nogulšņu nepiesārņotu priekšstatu par pasaules kultūras vēstures jautājumiem, mācīt krāsu un gaismēnu ābeci, palīdzēt attīstīt pirkstu veiklību un redzes asumu, rosināt iztēli. Ne jau salts racionāls aprēķins, bet zinātkāre un radoša doma veidos 21. gadsimta «seju». Tā uzskata nākotnes prognozētāji.
Obligātie priekšmeti:
zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, veidošana, kaligrāfija, maketēšana. mākslas vēsture,
Izvēles priekšmeti:
keramika, tekstils, kokamatniecība, ādas apstrāde.
modes māksla,
