LAURAI VĪKSNAI šis gads aizritējis skaistuma zīmē, kas savu augstāko punktu sasniegusi oktobrī tālajā Āfrikā.
LAURAI VĪKSNAI šis gads aizritējis skaistuma zīmē, kas savu augstāko punktu sasniegusi oktobrī tālajā Āfrikā.
Desmit dienu Tunisijā tika aizvadīts, piedaloties konkursā «Mis Latvija ’99» un gatavojot šī notikuma videoversiju. Latvijas Televīzijas skatītāji to varēja vērot novembrī, un, iespējams, daudzi baušķenieki «Vicemis Latvija ’99» tēlā atpazina bijušo savas pilsētas meiteni.
Deviņus gadus Laura nodzīvoja Bauskā, absolvēja vidusskolu un pašlaik studē Banku augstskolas 4. kursā.
Skolā iemācītās zinības noder studējot
«Skolā es biju kārtīga un klusa,» atceras Laura. «Romantiskajā dvēseles pasaulē mani ievadīja literatūras skolotāja Rita Rozmisa, patstāvību iemācīja klases audzinātāja Jevģēnija Dubaņeviča. 10. klasē visvairāk man bija bail no stingrās un, kā man toreiz šķita, pedantiski prasīgās matemātikas skolotājas Līvijas Hammeras. Tagad varu apgalvot, viņas mācītais man dzīvē ir visvairāk noderējis.»
Plūc dienu kā skaistu ziedu
«Gads man aizritējis ar šādu devīzi – plūc dienu kā skaistu ziedu. Sevi uzskatu par prātīgu un apzinīgu cilvēku. Kad februārī uzzināju, ka esmu iekļuvusi sešu finālistu vidū, ne mirkli nešaubījos – šis notikums ir jāizdzīvo līdz galam. Arvien vairāk sāku ticēt, ka tas bija liktenis, kas mani uz šo konkursu atveda.
Tā bija auksta un lietaina 1998. gada jūlija pēcpusdiena, kad es pēc kāda sporta pasākuma nogurusi un izmirkusi stāvēju autobusa pieturā, lai brauktu uz Tukumu un pieteiktos konkursā «Mis Tukums». Pat tagad nezinu, kāpēc to darīju, vecākiem arī neko neteicu. Viņi par to uzzināja tikai tad, kad biju uzvarējusi un izvirzīta uz nacionālo konkursu.
Esmu dzirdējusi iebildumus – kā Latvijas skaistumkonkurss varēja notikt kaut kur Āfrikā… Tā varēja šķist tikai mājās palicējiem. Mums, divpadsmit jauniešiem, tās paliks neaizmirstamākās un skaistākās dienas mūžā. Pēc pusgada nogurdinoša un pat smaga gatavošanās darba desmit dienu Tunisijā bija lieliskākā balva, ko sagādāja konkursa rīkotāji. Sevi varējām veltīt tikai darbam, lai uzfilmētu nepieciešamos videomateriālus, lai baudītu šīs zemes eksotiku un jauki pavadītu laiku līdzaudžu vidū.»
Austrumu kolorītā gūtās atziņas
«Tunisija ir skaista, kontrastiem un ar musulmanisko specifiku apveltīta zeme. Apguvu māku jāt ar kamieļiem, vēroju saullēktus jūras krastā, baudīju ūdenspīpes un dateles, nācās pierādīt kaulēšanās spējas austrumu tirgū. Dažbrīd dienā vajadzēja pagu- lēt, lai līdz vēlai vakara stundai varētu izklaidēties. Reinis, jūrnieks no Talsiem, bija lielisks dziedātājs. Juris Purmalis iestudēja ar mums visneparastākos priekšnesumus, kurus vajadzēja izpildīt saullēkta pāris minūtēs vai uz atklātā baseina malas zem dienvidu zvaigžņotajām debesīm.
Konkursa laiks pamazām nogulsnējas atmiņā. Kaut kas šajā gadā būs arī zaudēts. Esmu guvusi atziņu: ja dzīve piedāvā izdevību, tā noteikti jāizmanto.»
