Avīzēs ir daudz rakstīts un no citiem avotiem dzirdēts, cik neaizsargāts no suņu uzbrukumiem var būt jebkurš cilvēks ejot vai braucot, ja dzīvnieki tiek turēti nepiesieti.
Avīzēs ir daudz rakstīts un no citiem avotiem dzirdēts, cik neaizsargāts no suņu uzbrukumiem var būt jebkurš cilvēks ejot vai braucot, ja dzīvnieki tiek turēti nepiesieti. Ja pie mājas vārtiem piestiprināta plāksne «Nikns suns», mēs baidīsimies tos atvērt. Bet kā sevi varam pasargāt gan pilsētā, gan laukos, kur ir palaisti vaļā paskrieties nikni suņi vai sunīši, kuri izjūt lielas antipātijas pret braucējiem? Nesen redzēju, cik ļoti bija cietusi kāda man tuva paziņa no uzbrūkošā suņa Pamūšā. Tad pat prātā neienāca, ka drīz arī mani piemeklēs tāds pats nelaimes gadījums. Tāpēc esmu spiesta minēt mūsu pagasta Strazdiņu mājas, pretī graudu kaltei. Un tur tik tiešām nekad neko nevar zināt.
17. novembrī braucu ar divriteni uz Bausku. Ap plkst. 8 no rīta, braucot garām Strazdiņu mājām, pēkšņi pamanīju, ka milzu lēcieniem uz manu pusi metas ļoti liels suns ar kuplu spalvu. Acumirklī galvā iesitās doma apturēt riteni, jo dzirdēts, ka stāvošam suņi virsū nekrīt. Taču manas ilūzijas pagaisa, kad kampiens tika kreisās rokas augšdaļai. Sekoja nākamais kampiens kreisajā kājā. Šajā mirklī «cilvēka draugu» iztraucēja tikko piebremzējusi mašīna.
Kurš kaut ko līdzīgu ir piedzīvojis, var iedomāties, kādā izbīlī cilvēks var atrasties, nemaz nerunājot par fiziskām sāpēm. Tāpēc ar avīzes starpniecību gribu izteikt paldies sievietei, kura nebaidījās izkāpt no mašīnas, dzīdama prom suni un piedāvādama man palīdzību. Suņa saimnieks, visu redzēdams, suni sasauca un piesēja, bet uz ceļa tā arī neiznāca. Atceroties to rītu, vēl arvien domāju, kā gan viss būtu beidzies, ja nebijis nejaušās mašīnas. Varu teikt, ka man palaimējās, jo pinkainais «draugs» man tikai atstāja sāpīgi smeldzošu, vēlāk zili piepampušu un stīvu roku, mazāk cietušu kāju…
Pārdomājot visus negadījumus, vēlos brīdināt: esiet gan uzmanīgi no šīs mājas suņiem un sunīšiem. Viņu īpašniekam lūgums: parūpēties par saviem četrkājainajiem draugiem un ievērot suņu turētāju likumus, lai turpmāk cilvēki neciestu un nejustos apdraudēti.
Ar cieņu A. ŠTOLCERE Gailīšu pagastā
P. S. «Bauskas Dzīve» sazinājās ar Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētāja palīdzi Dzintru Boču. Viņa apstiprināja, ka «pagastā ir sētas, kur suņi tiek turēti nepiesieti vai palaisti bez uzraudzības. Administratīvo pārkāpumu kodekss 106. punktā par suņu un kaķu turēšanas noteikumu neievērošanu paredz pirmajā reizē fiziskajām personām izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmit latiem. Atkārtoti pārkāpjot noteikumus, sods – līdz 20 latiem. Tā kā bieži vien vainīgie suņu turētāji ir bezdarbnieka statusā, no viņiem naudu piedzīt nevar. Tāpēc pašvaldības ierosinājušas minēto pantu papildināt ar attiecīgajā likumā fiksēto normu: atstrādāt sabiedriskos darbos līdz 60 stundām. Katrā pagastā šādu darbu netrūkst ne ziemā, ne vasarā. Pagaidām gan šis priekšlikums nav ņemts vērā».
