FOTO: Ministrs Plešs apmeklē Bauskas novadu

Piektdien, 18. februārī, darba vizītē Bauskas novadā ieradās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Viņš tikās ar pašvaldības vadību un pārrunāja aktuālos pašvaldības attīstības projektus, kā arī iespējas, ko sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās atbalsta programmas pašvaldībām. Vizītes ietvaros ministrs apmeklēja arī SIA “Vides serviss” Bauskā un SIA “Vizulo” Iecavas pagastā.

Bauskas novada pašvaldības portālā bauska.lv publicēts vizītes apskats. Tajā vēstīts, ka ministrs Plešs informēja, ka kopumā augstas gatavības projektiem paredzēts finansējums 36 356 358 eiro apmērā. Katra pašvaldība no šī finansējuma augstas gatavības projekta kritērijiem atbilstošu projektu īstenošanai varēs saņemt ne vairāk kā 2 miljonus eiro (ar pašvaldības līdzfinansējumu ne mazāk kā 15%). Finansējuma saņemšanas gadījumā projekti jāīsteno līdz 2023.gada beigām.

Bauskas novada dome gatavojas šim atbalstam iesniegt trīs augstas gatavības projektus, kuri, pēc izskatīšanas finanšu komitejā 17.februārī, tiek virzīti apstiprināšanai domes sēdē 24.februārī un iesniegšanai izvērtēšanai. Šie projekti ir: „Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas pārbūve”, „Daudzfunkcionāla  sociālo pakalpojumu centra izveide Baldones ielā 65, Iecavā – II, IV,V kārta” un „Liepu ielas pārbūve Brunavas pagastā”.

VARAM ministrs pavēstīja, ka Covid-19 atbalsta pasākumu ietvaros paredzēti investīciju līdzekļi 70 miljonu eiro apmērā, kas prioritāri tiks novirzīti pašvaldības ceļu tīklu uzlabošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu izveidei un pašvaldību dzīvokļu fonda un īres namu attīstībai. Šajā programmā pašvaldības varēs saņemt atbalstu 1 miljona eiro apmērā.

Ministrs vietvarai nosauca atbalstītās jomas un investīciju apjomu. Ar 55,71 milj. eiro tiks atbalstīta dažādu energoefektivitātes pasākumu īstenošana pašvaldībās. Bērnudārzu pieejamības pasākumu īstenošanai paredzētas investīcijas 42,15 miljoni eiro. Klimata pārmaiņu līdzsvarošanas aktivitātēm (plūdu draudu novēršanas pasākumi, koku stādīšana, krasta erozijas novēršana u.c.) plānots atbalsts 93,53 milj. eiro apmērā. Savukārt publiskās infrastruktūras attīstības pasākumiem ieplānots visapjomīgākais finansējums – 295,66 milj. eiro, no tiem vairāk kā 92 milj. eiro plānots ceļu infrastruktūras atveseļošanā un stiprināšanā.

A.Plešs uzsvēra, ka pašvaldības īres dzīvokļu trūkums ir akūta problēma visā valstī, un tā prasa ieguldījumus, kā arī ilglaicīgu risinājumu. Īres dzīvokļu pieejamība ir arī uzņēmējdarbības attīstības viens no nosacījumiem. Uzņēmējs gatavs investēt tur, kur ir darbaspēks, savukārt darbaspēks ir tur, kur ir dzīvojamais fonds. Tas ir nākotnes nodrošinājuma jautājums.

Ministrs informēja, ka ir panākta nozīmīga vienošanās mājokļu fonda jautājuma risināšanā, jo valdības līmenī notiks sarunas par iespējām pašvaldībām saņemt ilgtermiņa aizdevumus ar pazeminātām procentu likmēm mājokļu fonda projektu īstenošanai.

A.Plešs sniedza atbildes uz klātesošo jautājumiem, kas, galvenokārt, skāra administratīvi teritoriālās reformas rezultāta vērtējumu un ilglaicīgi slikto valsts lauku autoceļu stāvokli.

Deputāti akcentēja, ka pašreizējais valsts vietējo ceļu stāvoklis liedz novada iedzīvotājiem vienādas iespējas nokļūt līdz novada vai pakalpojumu centram. Kā uzsvēra Sociālās un veselības komitejas priekšsēdētājs Guntis Kalniņš – no Vecumnieku puses nokļūt līdz Bauskai vai attālākiem Vecumnieku apvienības pārvaldes iedzīvotājiem nokļūt līdz pārvaldes centram ir ļoti problemātiski.

Vides un attīstības komitejas priekšsēdētāja Laine Baha uzsvēra, ka vietējās nozīmes ceļi nozīmē pakalpojumu pieejamību.

G.Kalniņš ministram vaicāja, vai jaunveidotajos novados pēc reformas ir saredzams līdzekļu ietaupījums, kā tas tika solīts pirms reformas, lai ietaupīto varētu ieguldīt ceļu uzturēšanā u.c. infrastruktūras projektos? A.Plešs skaidroja, ka ir pašvaldības Latvijā, kurās līdzekļu ietaupījums ir. „Viss atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un ātri tika veiktas administratīvās reformas, un cik ātri jaunā pašvaldība sākusi strādāt kā vietots mehānisms,” sacīja ministrs.

Jautāts par apvedceļa izbūvi Bauskai, ministrs atzina, ka Satiksmes ministrijā līdz vasarai tiks izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums šim projektam, kas paredz labas iespējas īstenot kādu no privātās partnerības projektiem, kā labu piemēru minot Ķekavas apvedceļa izbūvi.

Bauskas apvienības pārvaldes vadītājs A. Gurkovskis jautāja ministram, vai ir domāts par attīstības projektiem, kuros varētu piedalīties mazi attīstības centri, kopienas, jo lielākā daļa projektu konkursu pēc kritērijiem domāti novada lielāko centru attīstībai. Ministrs atbildēja, ka viņam ir zināma „nomaļu veidošanās” problēma, tādēļ ministrija aicinājusi pašvaldības izvērtēt iespēju noteiktus projektus īstenot nelielās apdzīvotās vietās.

Vizītes laikā ministrs iepazinās arī ar Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra (VPVKAC) darbību Bauskā, Uzvaras ielā 1, saņemot vakcinācijas sertifikātu, kas viņam tieši vizītes dienā bija kļuvis „neaktīvs”.  A. T. Plešs akcentēja, ka Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centri ir būtisks solis ceļā uz digitālu valsts pārvaldi, un mērķtiecīga klientu apkalpošanas centru tīkla attīstība ir viens no prioritārajiem rīcības virzieniem sekmīgas digitālās transformācijas ieviešanā. VPVKAC darbības mērķis ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kuri citādi digitālai videi nevar piekļūt, vai ir nepietiekamas digitālās prasmes, tā veicinot vispārējo iekļaušanos digitālajā telpā.

Centru tīkls no 85 VPVKAC 2019. gada sākumā jau šobrīd ir sasniedzis 130, savukārt tuvāko divu gadu laikā, – līdz ar piedāvāto pakalpojumu klāstu palielināšanu, – plānots izveidot līdz pat 600 centriem visā Latvijas teritorijā, lai tie iedzīvotājiem būtu pieejami katrā pagastā.

Ministrs apmeklēja arī pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Vides serviss”, kur pārrunāja svarīgāko atkritumu apsaimniekošanas jomā, akcentējot ministrijas izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu turpmākajiem gadiem. Plāns paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un attīstīt atkritumu apsaimniekošanas institucionālo sistēmu, veidojot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus. Tikšanās laikā ar SIA “Vides serviss”, ministrs aicināja kapitālsabiedrības vadību pievienoties ministrijas izstrādātajam sadarbības memorandam par komersantu datu atvēršanu un koplietošanu, un atzīmēja, ka šo iniciatīvu jau atzinīgi novērtējuši vairāki privātā un nevalstiskā sektora pārstāvji. Vērtīga un sabiedrībai noderīga informācija ir ne tikai valsts, bet arī komercsektora rīcībā, tādēļ VARAM aicina uzņēmējus un pētniekus pievienoties stratēģiskajai datu partnerībai un darīt pieejamus augstvērtīgus datus sabiedrībai pieejamā veidā atbilstoši atvērto datu labākajai praksei.

Vizītes noslēgumā ministrs Artūrs Toms Plešs apmeklēja LED gaismekļu ražotāju  SIA „Vizulo”. Uzņēmums “Vizulo” ražo tehnoloģiski inovatīvu, videi draudzīgu LED teritoriālo un iekštelpu apgaismojumu. Lielāko daļu produkcijas uzņēmums eksportē. Ar produkcijas augsto kvalitāti, precizitāti, spēju pielāgoties individuāliem risinājumiem, uzņēmums sevi jaudīgi pieteicis pasaules tirgū – „Vizulo” produkciju atpazīst Skandināvijas valstīs, Francijā, Nīderlandē, Islandē. Produkcija nonāk pat valstīs, kas atrodas vistālāk no Latvijas – Austrālijā, Jaunzēlandē.  Visa uzņēmuma peļņa tiek reinvestēta tā attīstībā. Šobrīd uzņēmums nopietni gatavojas produkcijas eksportam uz ASV un Kanādu.

+ 13