Kāda sieviete, ienākusi redakcijā pēc avīzītes, ļoti nosūkstījās par to, ka laikraksta abonēšanas cena nākamajam gadam pensionāriem paaugstināta.
Kāda sieviete, ienākusi redakcijā pēc avīzītes, ļoti nosūkstījās par to, ka laikraksta abonēšanas cena nākamajam gadam pensionāriem paaugstināta. Redakcija uztaisījusi smalku remontu un žurnālisti braukājot pa ārzemēm, un nabaga lasītājiem par to jāmaksā.
Man, protams, sāpīgi bija to klausīties. Sāpīgi, jo sievietei ir sava taisnība – tiešām ik pa brīdim tik daudzi pakalpojumi un preces kļūst dārgākas un nākas ļoti knapināties, un ne jau tikai pensionāriem vienīgajiem… Sāpīgi arī tādēļ, ka šie vārdi šķita netaisni. Remonts nav nekāda luksusa lieta, bet pirmā nepieciešamība, lai varētu normāli strādāt tieši mūsu avīzes lasītāju labā.
Esmu centusies vienmēr uzsvērt, ka «Bauskas Dzīves» žurnālisti «pa ārzemēm braukā» tāpēc, ka tas šai profesijai nepieciešams, ka tādējādi var sagatavot tieši lasītājiem labāku, noderīgāku un interesantāku avīzi. Mēs vēl neviens un nekur neesam aizdevušies par naudu, ko pensionāri būtu maksājuši, avīzi abonējot. Ārvalstu žurnālistu organizācijas rīko seminārus, kuros konkursa kārtībā aicina piedalīties žurnālistus arī no Latvijas. Mācības, ceļa izdevumus, kā arī citas izmaksas sedz uzaicinātājas valsts žurnālistu organizācijas vai citas institūcijas.
Tas, ka tieši no «Bauskas Dzīves» tik daudz reižu žurnālistiem izdevies doties uz ārvalstu avīžu redakcijām pieredzes un mācību braucienos, pierāda, ka ārzemēs mūsu laikrakstā strādājošos prot novērtēt. Jo vēlreiz atgādinu – lai saņemtu apmaksātus braucienus, ir jāiztur sīva konkurence (pati šoruden Amerikas Savienotajās Valstīs nokļuvu, izturot konkursu, kurā uz desmit vietām bija iesniegts 150 pieteikumu…).
Mūsu avīzes veidotāji nepārtraukti mācās, apgūst jaunākās un iedarbīgākās laikrakstu veidošanas metodes. Ko tas devis? Vislabāk jau to ikviens lasītājs pats redz, trīs reizes nedēļā ieskatoties «Bauskas Dzīvē». Tomēr minēšu dažus faktus, kas sniegtu atbildi uz šo jautājumu.
Pavisam nesen notikušajā Latvijas jauno žurnālistu konkursā «Žurnālistikas cerība ’99» galvenajai balvai tika nominēts kolēģis Jānis Folkmanis. Žūrija ļoti augstu novērtēja viņa pētnieciskās žurnālistikas darbus par mežu apsaimniekošanas problēmām, satiksmes drošību uz ceļiem un citas. «Kā mūsu laikrakstā būtu vajadzīgs tāds Folkmanis!» man atzinās kolēģe no «Rīgas Balss», kura arī bija iesaistīta šo darbu vērtēšanā.
Pēc respektējamām lasītāju aptaujām par rajonu avīžu auditorijas lielumu oktobrī un novembrī iegūti dati, kas liecina, ka Zemgales reģionā visvairāk cilvēku izlasa tieši «Bauskas Dzīvi», – 36 tūkstoši. Visas valsts mērogā mūsu mazā avīzīte ir sestā visvairāk lasītā. Turklāt šogad decembrī «Bauskas Dzīve» sasniegusi šī gada laikā nepieredzēti lielu tirāžu.
Tātad mūsu pūles nav veltas, un mācībās ieguldītais darbs un laiks nes augļus. Jo… ne žurnālistam, ne ikvienam citam redakcijā strādājošajam nav lielāka gandarījuma kā tas, ka viņa veidotais laikraksts tiek lasīts. Paldies, lasītāj!
2000. gads būs īpašs ikkatra mūsu rajona cilvēka dzīvē, tādējādi tas būs īpašs arī «Bauskas Dzīvē». Par to pārliecināsities, ja nākamgad būsit kopā ar mums.
