«Mūsu rajona pensionētie skolotāji, tāpat kā viņu kolēģi visā valstī, spiesti izdarīt izvēli,» skaidro Bauskas rajona Skolu valdes priekšsēdētājs Jānis Kārkliņš.
«Mūsu rajona pensionētie skolotāji, tāpat kā viņu kolēģi visā valstī, spiesti izdarīt izvēli,» skaidro Bauskas rajona Skolu valdes priekšsēdētājs Jānis Kārkliņš.
«Katram ir tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem. Cēsu kolēģi, piemēram, stāsta, ka cienījams skolas direktors, kuram aprēķinātā pensija ir Ls 200, nolēmis darbu turpināt, patriotisma jūtu vadīts.»
Strādās par velti vai nelegāli
Līdzīgu piemēru minēja arī Pilsrundāles vidusskolas direktors Aivars Indrikovs. Bauskas rajona «leģenda» – pedagogs ar 52 gadu darba stāžu Leons Feldmanis – grib kļūt par sabiedrisko skolotāju un līdz mācību gada beigām strādāt bez atlīdzības. Amatu mācības skolotājs savu rīcību motivē tā: «Es nevaru pamest savus zēnus, iekams viņi nebūs beiguši iesāktos darbiņus. Gluži vienkārši strādāšu par velti un saņemšu pensiju.»
Protams, šāda izvēle nedrīkst kļūt par normu. Atsevišķi izņēmumi tikai izceļ situācijas nopietnību un liek meklēt risinājumus. Tam piekrīt arī Skolu valdes priekšsēdētājs.
Toties Pilsrundāles vidusskolas direktors šķiet nobažījies ne pa jokam: «Pieļauju, ka daudzās skolās pensionāri darbu turpinās, taču administrācija būs spiesta izmantot nelegālus variantus. Gluži tāpat kā padomju laikos, neaizstājamais pedagogs izmantos svešu darba grāmatiņu. Izglītības iestāžu vadība nokļuvusi strupceļā, jo atrast skolotāju aizstājējus ir gandrīz neiespējami.» Īpaši tas attiecas uz tādu svarīgu priekšmetu mācīšanu kā matemātika un svešvalodas. Turklāt šī problēma valstī pastāv vismaz astoņus gadus, apgalvo skolotāji.
Aivars Indrikovs satraukts arī par to, ka varētu sākties «vairāksolīšana». Skolas mēģinās pārvilināt pedagogus, piedāvājot lielāku algu. Uzvarēs tie, kam vairāk naudas. Direktors spriež, ka izglītības sistēmā visā valstī iestājusies krīze. Viņaprāt, vispirms jāatrisina divi svarīgi jautājumi – jāpārveido valsts iestādēs strādājošo darba samaksas sistēma un jāizstrādā nopietni motivācijas kritēriji, lai diplomēti jauni pedagogi izvēlētos strādāt skolās.
Pazeminās intelekts
«Vidusskolēnos lielu spriedzi rada galveno priekšmetu skolotāju aiziešana no darba,» apgalvo Bauskas 1. vidusskolas skolnieces mamma. «Mājās galvenokārt tiek runāts par to, ka nākamgad uz skolu nebūs vērts doties. Jaunieši ir apmulsuši, viņi raizējas par nākotni. Eksaktajās klasēs mācās visspējīgākie bērni, kuri gatavojas studijām augstskolās. Kas ar viņiem notiks?»
Absolvente D. R. pārliecināta, ka Bauskas 1. vidusskola citu izglītības iestāžu vidū izcēlusies ar matemātikas, fizikas un ķīmijas skolotāju augsto kvalifikāciju. No 2000. gada 1. janvāra viņi, tāpat kā astronomijas, angļu valodas un vairāki sākumskolas pedagogi, darbu nolēmuši pārtraukt.
Fizikas skolotājam Andim Jauntēvam ir nepilna stundu likme. Viņš prāto: «Nebūtu loģiski turpināt strādāšanu, tomēr mācību gada vidū negribētos pamest skolu. Uzrakstīju atlūgumu, jo nav citas alternatīvas.»
Matemātikas skolotāja Anna Ābola ir kategoriska: «Jau septiņus gadus, kopš esmu pensionāre, nodarbojos ar «robu lāpīšanu». Katastrofāli trūkst skolotāju, un mani lūdz palikt. Es arī turpmāk gribētu saņemt pienācīgu atalgojumu par padarīto darbu. Ja tas nav iespējams, mierīgu sirdi izmantošu pensionāres dzīves priekšrocības.»
Direktores Antas Rudzītes lēmums ir nelokāms: «Ja aiziesim, tad visi 18 pensionāru reizē. Es kā «kapteinis» palikšu pēdējā un darīšu visu iespējamo, lai mācību process netiktu sagrauts.» Direktores rīcības programma tiek realizēta, visos informācijas līdzekļos ievietojot sludinājumus par vakantajām skolotāju vietām, uzturot sakarus ar pedagoģiskajām augstskolām un veicot izskaidrošanu vecākiem.
Anta Rudzīte atklāj, ka skolotāju grupas nepārprotamais lēmums nebalstās tikai uz aplamo darba samaksas sistēmu, bet valsts izglītības politiku kopumā.
Neredz iemeslu panikai
Rajona Skolu valdes priekšsēdētājs Jānis Kārkliņš ne mirkli nepieļauj, ka pilsētas 1. vidusskolā daudzu priekšmetu mācīšana no 1. janvāra varētu tikt pārtraukta. Viņš domā, ka panikai nav iemesla. Situāciju Jānis Kārkliņš nosauc par sāpīgu, nevis fatālu. Viņš uzskata, ka problēmu iespējams atrisināt. Esot vairāki varianti, ko priekšsēdētājs pagaidām nevēlējās atklāt.
«Šobrīd atrast izeju ir daudz vieglāk, nekā pirms pensiju likuma «mīkstināšanas,» skaidro Jānis Kārkliņš. Viņš nenosoda Bauskas 1. vidusskolas pedagogu izvēli, jo «viņi iestājas par principu».
Iesniegumus par atbrīvošanu no darba uzrakstījuši Bauskas 1. vidusskolas 16 pensionētu skolotāju un divi administrācijas pārstāvji. Motivācija – grozījumi Pensiju likumā, kas no 2000. gada 1. janvāra strādājošajiem liedz saņemt pilnu pensiju. Tas attiecas uz situācijām, kad pensija pārsniedz Ls 60.
No darba jau aizgājušas divas Pilsrundāles vidusskolas pensionētas pedagoģes. Vācu valodas skolotājai atrasts aizvietotājs, bet matemātikas stundas 9. – 12. klasēs pagaidām nenotiek.
Šāda problēma aktuāla vēl sešās Bauskas rajona skolās. Pārējās 27 izglītības iestādēs pensionāri nolēmuši darbu turpināt.
Līdz 1999. gada 31. decembrim
pensija – Ls 90;
-kolotāja alga par vienu likmi – Ls 77;
kopā – Ls 167.
No 2000. gada 1. janvāra
pensija – Ls 60;
-kolotāja alga par vienu likmi – Ls 77;
kopā – Ls 137;
-tarpība – Ls 30.
Piebilde. Kopējā summa aprēķināta pirms nodokļu nomaksas.
