Baušķeniecei Janīnai Vesēlijai tieši šodien ir 70. dzimšanas diena.
Baušķeniecei Janīnai Vesēlijai tieši šodien ir 70. dzimšanas diena.
Kopā ar vīru Vilni viņa ilgus gadus strādājusi Bauskas rajona ceļu būves uzņēmumos. Par savu mammīti jubilejas reizē stāsta meita Līga Grudule.
Pirmā bilde «Bārabērns»
«Mani mammuce ir lolojusi un lutinājusi. Laikam tā izpaudās pašas bērnībā nesaņemtā mīlestība. Sešu gadu vecumā viņa un trīs vecākās māsiņas zaudēja māti. Saglabājusies padzeltējusi fotogrāfija no bērēm Latgales pusē, Dagdā. Mammuce nokļuva pie audžuvecākiem, kuri, par laimi, bija pārtikuši ļaudis.
Audžutēvs bijis mežsargs. Viņš mācījis pazīt putnu balsis, meža noslēpumus, no tā laika iemīlēti zirgi. Kas zina, kā būtu iegrozījusies dzīve, ja nesāktos karš. Nenokārtoti palika vidusskolas eksāmeni, izgaisa sapņi par tālāku izglītošanos. Audžuvecāki devās bēgļu gaitās. Pie Liepājas, meklēdami vietu uz kuģa, pazuda uz visiem laikiem, un mana mammuce atkal palika viena.
Otrā bilde «Dzīves skolā»
Uz Bauskas puses toreizējiem Adžūniem bija pārcēlušās abas vidējās māsas. Turp devās arī mammuce. Ņipro, strādīgo meiteni aicināja siena, kartupeļu un kulšanas talkās. Tas arī bija vienīgais iztikas avots, jo māsas ģimenē viņa bija lieka mute… Šo laiku atceroties, mammuce saka, ka tikai jauns un vesels cilvēks to varējis izturēt.
Mans tētis Vilnis esot bijis pirmais cilvēks šajā pusē, kurš no sirds sācis gādāt par čigānmeitenei līdzīgo būtni. Jaunajā ģimenē mammuce ne vienmēr esot saprasta. Neviens taču bārenītei nebija mācījis gatavot ēst, šūt, lāpīt. Iejusties palīdzējis mans tēvatēvs ar savu gaišo humoru un labestību. Tēti pieņēma darbā Bauskas ceļu būves uzņēmumā. Nekur citur vācu armijā iesaukto un uz Sibīriju izsūtīto puisi nav ņēmuši pretī. Vēlāk šajā pašā darbavietā sāka strādāt arī mana mammuce. Pašu rokām Pilskalna ielā tika uzcelta mājiņa.
Trešā bilde «Sieviete uz motocikla»
Mammuce iemācījās adīt un šūt, iestājās rokdarbu pulciņā, kas vēlāk pārtapa Mildas Skanes vadītajā studijā. Tikai aizņemtība tiešajā darbā kavēja mammai kļūt par tautas daiļamata meistari.
Tētis iemācīja mammu braukt ar motociklu, vēlāk, kad ticis iegādāts vecais «Moskvičs», viņa ieguvusi arī autovadītājas tiesības. Tad nu mēs abas braucām uz mežu, vizinājām uz mājām lauku tantes, jo autobusi kursēja reti.
Mammuce kādreiz ir dziedājusi kultūras nama jauktajā korī, ceļu darbinieču ansamblī, Bauskas piena kombināta sieviešu korī, bijusi vairāku lielo Dziesmu svētku dalībniece. Vēl vairāk ir fotogrāfiju, kurās iemūžināti brīži no ceļu darbinieku drāmas ansambļa izrādēm. Tas bijis jaukākais laiks manu vecāku dzīvē.
Ceturtā bilde «Mīlestība, ceļojumi, mazdēli»
Mani vecāki bijuši par vedējiem 15 jaunlaulātajiem. Vēl pēc daudziem gadiem šie pāri savu kāzu gadskārtās nākuši pateikties vedējiem. Mūsu ģimenes kopīga mīlestība bija ceļošana. Vispirms apskatījām Latviju, bet sešdesmito gadu sākumā ar savu veco «Moskviču» aizkļuvām līdz pat Krusta pārejai Kaukāza kalnos Gruzijas kara ceļā. Katrai vasarai piederēja savs ceļojums līdz liktenīgajam 1979. gadam, kad braucienā gar Melnās jūras piekrasti Gagrā tētis un mamma cieta smagā avārijā.
Nākampavasar apritēs jau devītā gadskārta, kopš aizsaules dārzos mans tētis. Mammucei viņš bijis gan vīrs, gan draugs, mums labs tēvs un vectētiņš. Mani dēli – Aigars un Egils – jau studenti. Mazdēli iemīļojuši Bauskas māju, kopā ar draugiem brauc šurp katru vasaru. Mūsu ģimene cenšas palīdzēt mammai aprūpēt māju, dārzu, sagādāt malku.
Tavā godadienā gribam gluži vienkārši tevi apkampt, samīļot un pateikties par visu.
LĪGA, ANDRIS, AIGARS
un EGILS»
