Valsts medību saimniecības Panemunes novadā 7. decembrī notika reprezentācijas un komercmedības, kuras rīkoja Latvijas Šaušanas federācija kopā ar klubu «Bauskas zemgaļi».
Valsts medību saimniecības Panemunes novadā 7. decembrī notika reprezentācijas un komercmedības, kuras rīkoja Latvijas Šaušanas federācija (LŠF) kopā ar klubu «Bauskas zemgaļi» (BZ). Mednieku pulkā bija LŠF vadība, šī gada Pasaules kausa izcīņas finālsacensību uzvarētājs Boriss Timofejevs un vēl daži Latvijas stenda šaušanas izlases dalībnieki. Arī vairāku Latvijas preses izdevumu, tostarp «Bauskas Dzīves», pārstāvji tika ielūgti būt kopā ar izcilajiem šāvējiem un medniekiem.
Izmēģina precizitāti šautuvē
Dienas ritumā atklājās, ka šīs medības ierosinājuši Rīgas žurnālisti, uzzinājuši, ka pašlaik Latvijas labākais stenda šāvējs Boriss Timofejevs reizumis trenējas arī Bauskas pusē. Tālab visiem satikšanās bija norunāta Īslīces pagastā, stenda šautuvē. Preses un radio darbinieki ieguva informāciju, kā šī sporta bāze veidota un sakārtota. LŠF ģenerālsekretārs Uldis Leinesars, īsi raksturojot pagājušās sezonas sacensības, uzteica «Bauskas zemgaļus». Viņi rāda lielisku piemēru, kā organizēt sporta kluba darbu un veidot savas tradīcijas.
Vīri arī izmēģināja, cik trāpīga roka viņiem ir stenda šaušanas jaunajā veidā – sportingā. Latvijā tas vēl nav ieguvis tādu popularitāti kā Skandināvijas valstīs. Pūšot asām vēja brāzmām un līstot lietum, mednieki ar «piešaudi» sagatavojās iziešanai mežā uz masta.
Apsveic ar egles zariņu
Medības vadīja Ceraukstes mežniecības mežzinis Guntars Vāvers. 7. decembrī viņš bija galvenā persona, kura bez ierunām jāklausa it visiem. Pēc instrukcijas vīriem kļuva skaidrs medību plāns. «Uz grauda» drīkstēja ņemt briežu govis, teļus un buļļus, mežacūkas, zaķus, plēsīgos zvērus – lapsas, vilkus, kā arī nelimitētos dzīvniekus. Medību meistars Andrejs Dravants lūdza saudzēt sivēnmātes, kaut gan pēc limita arī tās drīkstēja šaut.
Pirmo mastu varēja izstaigāt bez garajiem «gumijniekiem» un kopā ar dzinējiem mežā devās arī žurnālisti. Šāvēji ieņēma viņiem norādītās vietas. Nevajadzēja ilgi gaidīt, līdz atskanēja pirmie šāvieni, tiem sekoja vēl citi, kopskaitā vairāk nekā divdesmit.
Sākums bija veiksmīgs, un vīri varēja vākt trofejas. Medību vadītājs G. Vāvers veiksminiekiem pasniedza uz cepures uzliktus zaļus egles zariņus. Tie tika Ogres meža tehnikuma direktoram Modrim Grantiņam un žurnāla «Medības. Makšķerēšana. Daba» darbiniekam Aivaram Dunduram, kuri šāva precīzi un trāpīja briežu govīm. Boriss Timofejevs nebija palaidis garām viltīgo kūmiņu lapsu. Titulētais stenda šāvējs vēlāk atzinās, ka pirmo reizi viņam gadījies būt tādās medībās, kur tik daudz meža zvēru ir pa šāvienam. Boriss jau tagad plāno sagatavošanās programmu Sidnejas olimpiskajām spēlēm, kuras viņš uzskata par nākamā gada galvenajām sacensībām.
7. decembri iezīmēs kalendārā
Žurnālists A. Dundurs vakarā sacīja, ka decembra septīto datumu viņš kalendārā iezīmēs ar sarkanu krāsu, jo tā bijusi fantastiski veiksmīga diena. Un ne vien tādēļ, ka rīdziniekam Panemunes mežos bija trīs precīzi šāvieni, turklāt izdevās arī duplets (viens otram ātri sekojoši šāvieni no divstobru medību ieroča uz vienu mērķi vai vairākiem mērķiem. – Svešvārdu vārdnīca, R., Liesma, 1969. – 155. lpp.). Uzrunājot medību dalībniekus, viņš sacīja: «Lielākā laime un veiksme ir atrasties starp jums. Tik kolosālu kompāniju izdodas reti sastapt. Sportisti, olimpieši un pat Saeimas deputāts. Kā kuram veicās, kā neveicās, bet es šodien jutu, ka nav nomiris senais medību azarts. Citā reizē būtu noturējies un nešāvis. Atklājas, vainīgs ir kustonis, viņš bēga un to nevar mierīgi noskatīties.»
Trijos mastos vīri bija «pieveikuši» divas briežu govis, četrus teļus un vienu bulli. Mērķi sasniedza arī LŠF prezidenta Jura Dalbiņa un šaušanas kluba «Bauskas zemgaļi» prezidenta Arvīda Āboliņa, Guntara Vāvera raidītās lodes. J. Dalbiņa komentārs bija kodolīgs: «Vislielākā pateicība par veiksmi medību dievietei Diānai, kura piešķīrusi tādu dienu. Bez viņas palīdzības nekas nebūtu izdevies. Ja esam saskaņā ar viņas likumiem un priekšrakstiem, tad veicas.»
Mazākā valsts medību saimniecība
Latvijā pastāv Valsts medību saimniecības vienpadsmit novadu, tā «Bauskas Dzīvei» skaidro VMS direktors Egīls Ozols. «Šiem objektiem ir divas funkcijas – reprezentācija un komercdarbība. Mūsu zemē labprāt medī vairāku Eiropas valstu iedzīvotāji, visbiežāk vācieši. Pat no tālās Amerikas brauc medībās uz Latviju. Sakarā ar valsts mežu saimniecības reorganizāciju visas medību platības, izņemot privātās, nokļūs neprivatizējamās valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» pārziņā. Vēl nav zināms, kā pārveidojumi ietekmēs Valsts medību saimniecības novadu darbību.»
VMS divi novadi atrodas Bauskas rajonā – Panemunē un Dzelzāmurā. «Panemunes novads ir pati mazākā medību saimniecība, aizņem tikai nepilnus divus tūkstošus hektāru lielu platību. Taču izsenis tā ir bagāta ar meža zvēriem, un man jāgādā, lai tie būtu labi paēduši. Šeit jebkurā brīdī jābūt zvēriem, un Valsts medību saimniecības objekti izvietoti tur, kur dabas apstākļi veicina dzīvnieku uzturēšanos,» stāsta A. Dravants, kurš kopš 1982. gada ir medību meistars. Viņš uzskata, ka medībās svarīga loma ir sagatavotiem suņiem. Tos Andrejs kopj, skolo un nekautrējas dēvēt par mīluļiem. Četrkājainie draugi medībās ir daudz palīdzējuši.
Vosam bija vajadzīga veiksme
Panemunes mežos uz masta stāvējuši daudz ievērojamu personu – bijušie Latvijas kompartijas līderi, Ministru padomes augstas amatpersonas. Kāds kuram raksturs un izturēšanās, tā ir cita stāsta tēma, taču biedri bija medībām sagatavojušies. Viņi regulāri piedalījušies treniņos, kas notika šautuvēs. SIA «Bērzkalni» direktors Māris Sīmanis atceras, ka Augusts Voss vienmēr gribējis veiksmīgas medības. Protams, nav bijis vienkārši augstos amatvīrus izvietot mastā. Tolaik gan Panemunes mežos atradies ap 90 koka tornīšu, kas nodrošinājuši priekšrocības un veiksmi.
Latvijas otrās brīvvalsts pirmais ministru prezidents Ivars Godmanis reiz esot ironizējis, – ko gan tajos krūmos var nošaut, ja nu kādu zaķi. Pēc veiksmīgām meža cūku medībām komentāri bijuši gluži citādi. Savulaik medībās braukuši arī ārzemju diplomāti un vēstniecību darbinieki.
Par izcilāko trofeju piešķir 100 latu monētu
Mednieku brālība pēdējos gados ir samazinājusies, jo šis vaļasprieks tagad izmaksā ievērojami dārgāk nekā agrāk. Bet meža aicinājums tāpat ir stiprs, medībās gūtās emocijas un piedzīvojumi ne ar ko citu nav salīdzināmi. Uzskatāmi par tiem atgādina trofejas.
Šogad Ventspilī bija organizēta medību trofeju izstāde «Latvija ’99». Eksponētas tika desmit gadu laikā gūtās izcilākās trofejas. Pieņēma tikai tādus zvēru ragus, ilkņus un galvaskausus, kas bija atbilstoši zelta medaļas prasībām.
Visaugstāko atzinību – čempiona titulu un simt latu sudraba monētu – par stirnu āža ragiem saņēma baušķenieks Juris Panteļejevs. Stirnāžu ragiem zelta trofejas iegūšanai vajag 130 punktu. Vecsaules pagasta teritorijā 1991. gada augustā nomedītā dzīvnieka ragi novērtēti ar 188,7 punktiem.
Bauskas rajona mednieki izstādei bija iesnieguši vēl vairākas zelta trofejas. Kaspara Greiseļa kolekcijā atrodas izcils vilka galvaskauss (1998. g.). Guntis Ulmanis un Oskars Rigasts glabā lieliskus staltbrieža buļļa ragus (1993. un 1999. g.), Dainis Urbanovičs – lapsas galvaskausu (1995. g.).
Faktus un skaitļus apkopojis Bauskas virsmežniecības inženieris Gvido Kaufelds.
Naudas līdzekļi, biedru maksas
1998./1999. gada sezonā Bauskas virsmežniecība no formējumiem iekasējusi Ls 7000 nomas maksu, un, saskaņā ar likumdošanu, 60 procentu apmērā no tās tiek finansēti mednieku formējumu izpildītie darbi medību saimniecībā.
Valsts mednieku ikgadējo biedru naudu nav noteikusi un virsmežniecībā to no medniekiem neiekasē. Biedru maksas lielums ir katra kolektīva iekšēja lieta.
Iekasētajai naudai būtu jāsedz mednieku kolektīva izdevumi: summas, kādas maksā kolektīvs par valsts un citu medību platību nomu; maksa par noteikta skaita medību atļaujām jeb licencēm, kuras kolektīvs tiesīgs izmantot savās medību platībās; citi maksājumi, kādus paredz formējuma statūti un lēmumi.
