Pašvaldība pati saviem spēkiem nespēj realizēt energotaupības projektus, tādēļ ir nepieciešams arī iedzīvotāju atbalsts un izpratne.
Pašvaldība pati saviem spēkiem nespēj realizēt energotaupības projektus, tādēļ ir nepieciešams arī iedzīvotāju atbalsts un izpratne. Tā skaidro Bauskas pilsētas pašvaldības uzņēmuma «Bauskas siltumtīkli» (BS) direktors Jānis Mičulis.
Bauskas pilsētas Domē ir izveidota pilsētas attīstības un teritorijas plānošanas darba grupa. Tajā pieaicināti darboties dažādu nozaru speciālisti, skolēni, pensionāri, aktīvākie pilsētas iedzīvotāji.
Iepazīst Eiropas Savienības prasības
Pašlaik tiek izstrādāti atsevišķu nozaru un konkrētu uzņēmumu attīstības plāni. BS vadībai uzdots izstrādāt Bauskas siltumapgādes attīstības koncepciju – kā nodrošināt siltumenerģijas patērētājus ar siltumu un silto ūdeni pieprasītajā apjomā un atbilstošā kvalitātē par iespējami zemākām izmaksām. «Centīšos ar «Bauskas Dzīves» starpniecību turpmāk sniegt plašāku informāciju par iecerēm siltumsaimniecības sakārtošanā pilsētā un ceru saņemt iedzīvotāju ierosinājumus un papildinājumus,» uzsver J. Mičulis.
BS direktors nesen atgriezās no mācībām Nīderlandē. Tur 20 cilvēku no dažādām Latvijas pilsētu pašvaldībām un siltumapgādes uzņēmumiem apguva pieredzi un zināšanas par energoefektivitātes politikas plānošanu un konkrētu projektu sagatavošanu Nīderlandes pašvaldībās. Brauciena un mācību izdevumus sedza Nīderlandes Vides un enerģētikas aģentūra saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) atbalstīto SCORE programmu. Šī programma ir domāta energoekonomijas attīstīšanai tajās Austrumeiropas valstīs, kas gatavojas iestājai ES.
«Mācību galvenais mērķis bija iepazīstināt mūs ar ES prasībām energotaupības un vides piesārņojuma samazināšanas jomā,» stāsta J. Mičulis. «Ikvienā Nīderlandes pilsētu pašvaldībā ir savs energokoordinators. Šis cilvēks parasti arī ir galvenais energoefektivitātes plānošanas un projektu uzraudzības koordinators. Ar valdības atbalstu visā valstī izvērsta plaša energotaupības kampaņa, kuras galvenais mērķis – samazināt vides piesārņojumu. Pamatdoma – jo mazāk tērēsim elektrību, gāzi vai siltumu, jo mazāk apkārtējo vidi piesārņos izmeši no lielākiem vai mazākiem energoražošanas uzņēmumu dūmeņiem.»
Energotaupību Nīderlandē stimulē valsts politika
Nīderlandē energotaupība nav tikai pašvaldību un energoresursu piegādātāju problēma. Iedzīvotāju aktīva iesaistīšana šajos procesos ļauj ietaupīt gan energoresursus, gan arī personiskos līdzekļus. Ja, piemēram, mājas īpašnieks ir nolēmis nomainīt ēkas vecos logus ar pakešu tipa siltinātiem logiem un ņem bankā kredītu, tad valsts daļu no šī kredīta sedz. Aprēķins ir vienkāršs – pēc remonta siltuma zudumi caur mājas logiem ievērojami samazināsies, tādēļ arī jākurina būs mazāk un caur skursteni gaisā izplūdīs niecīgāks daudzums izmešu. Ja uzņēmuma vai firmas īpašnieks saviem darbiniekiem nopērk velosipēdus (Nīderlande ir ne tikai slavena tulpju un vējdzirnavu zeme, bet arī velobraucēju zeme), tad par iztērēto summu valsts šim firmas īpašniekam samazina nodokļus. Pats par sevi saprotams, ka pusdienas pārtraukumā valsts iestāžu kabinetos tiek atvienots apgaismojums, bet datoru monitori, ja ar tiem nestrādā, izslēdzas. Visur – gan skolās, gan iestādēs – ir brošūras un plakāti, kas māca un skaidro, kā taupīt enerģiju.
