Līdz Ziemassvētku vakaram atlikušas tikai nepilnas trīs dienas.
Līdz Ziemassvētku vakaram atlikušas tikai nepilnas trīs dienas. Ilgi gaidītie svētki tūlīt būs klāt. Bet… vēl acumirklis, un tie jau būs pagājuši. Kaut mēs šo svētku, šī mirkļa izjūtu noglabātu sirdī un spētu nest līdz pat nākamajiem Ziemassvētkiem.
Saulgriežus un gadu miju aizvadīsim, kā nu kurš varam un kā uzskatām par pareizu. Taču ikvienam iesaku atrast brīdi pārdomām dabā. Izbrauciet ārpus pilsētas, izejiet ārā un palūkojieties, kā Ziemassvētkiem un gadu mijai saposies mežs, lauki! To redzot, jūs sapratīsit, kāda nozīme ir mieram un līdzsvaram jūsu dzīvē. Redzēsit, cik nesatricināmi rāmi mežs dzīvo, sagaidot Ziemassvētkus un izdaudzināto 2000. gadu. Tur, mežā, īpaši nav tikai ziemas saulgrieži vai «apaļa» gada tuvošanās; īpaša ir katra sekunde, kas rit. Bet tās rit netrakojot. Tādēļ nelauziet galvas par to, ko jūs varat vai nevarat uzdāvināt otram, nešķendējieties par tiem, kuri spožu mantiņu iegādei iztērē simtiem latu un 2000. gadu sagaidīt dodas uz Kanāriju salām.
Ziemassvētku vakarā domās uzskaitiet tās vērtības, kas jums pieder, un palieciet kopā ar tiem, kuri jums tuvi! Nešaubos, ka tā jūs piedzīvosit daudz vairāk prieka, nekā dodoties uz pasaules otru malu. Jūs nesaskatāt savā dzīvē vērtības? Lielākā vērtība ir cilvēks pats un attiecības, ko viņš veido ar līdzcilvēkiem. Protams, veidot attiecības ir grūti ikvienam. Tādēļ Ziemassvētki ir vispiemērotākais laiks, kad izzināt sevi un citus.
«Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!» – to novēlu visiem šajos Ziemassvētkos. Šķiet, šie svētie vārdi izsaka visu, pēc kā ilgojamies. Bet ko darām paši, lai šo vārdu jēgu piepildītu? Minētais miers bieži vien tiek pārprasts. Kādēļ vēl tik daudz ļaužu «ziemas miegā dus» augu gadu un nemaz negrasās mosties? Vai cilvēkam, kurš ir vesels, kam ir rokas, kājas un galva, ir iemesls «dusēt» un zūdīties par dzīvi? Mani vienmēr mulsinājusi bieži vien dzirdētā saldsērīgā frāze «Šajā grūtajā laikā…». Interesanti, kad bijuši viegli laiki? Vai mūsu senčiem ir bijis vieglāk?
Strādājot žurnālistikā, esmu pārliecinājies, ka cilvēkiem hroniski pietrūkst vēlēšanās otru uzklausīt. Jo tādā gadījumā būs jārēķinās ar cita viedokli, kas ne vienmēr ir izdevīgs pašam. Pieļauju, ka tā varētu būt arī neprasme uzklausīt otru – ģimenē, darbā. Kādēļ gan Ziemassvētkus nepieņemt kā piemērotāko brīdi šīs prasmes apguvei?
Runājot par uzklausīšanu un saprašanos, nevar nepieminēt Stelpes pagastu, kur pirms dažām dienām uz sešdesmit laulībā aizvadītiem gadiem atskatījās Aina un Mārtiņš Baloži. Viņu kopīgi noietajā ceļā bijis daudz skarbu un nežēlīgu likteņa pavērsienu. Taču tas spēks, kas abus turējis kopā, pašu vien kaldināts centienos saprast vienam otru. «Grūtajos laikos», kad dažbrīd pārāk brīvo uzskatu sabiedrībā arvien vairāk degradējas jēdziens «ģimene», joprojām sastopama patiesa mīlestība un uzticība. Un tāda nav Baložu ģimene vien. Tādēļ nenoniecināsim patiesas cilvēciskās vērtības un smelsimies tās, kamēr vien iespējams!
Lai jums gaiši, priecīgi un saturīgi Ziemassvētki!
