Tumsas un gaismas cīniņā iestājies Ziemassvētku pārtraukums.
Tumsas un gaismas cīniņā iestājies Ziemassvētku pārtraukums. Jau 25. decembrī gaisma svinēs pilnīgu uzvaru un diena būs par vienu minūti garāka. Taču viss vēl nav galā. 22. decembrī plkst. 9.44 sākās ziema, un uzreiz ar zobiņiem.
Sabiedrības norisēs un cilvēku attiecībās nav tik strikti noteiktas gaismas un tumsas robežas. Ir daudz negaidītu pārejas toņu. Tāpēc dzīve līdzinās karnevālam.
Kāda pensionāre saņēmusi pašvaldības uzaicinājumu ierasties Ziemassvētku sarīkojumā. Ielūgums bijis rotāts ar tumšu drānas gabaliņu. Sirmgalve ir neziņā: vēl dzīvot un priecāties vai tālā ceļā taisīties.
Avīzes «Diena» slejās par sevi atgādina jaunā Pensiju likuma «tēvs» Jānis Ritenis: «..vajag dzelžainu gribu īstenot to, kas ir uztaisīts, nevar ļaut populistiem krāmēties apkārt. Vācija pēc kara atplauka par pensijas naudām.» Plauksmi Latvijai!
Kristālskaidrais un ar visiem mūžam neapmierinātais deputāts Jānis Ādamsons turpina tiesu varas «tīrīšanas» darbus, cerot, ka šoreiz «ripos» ģenerālprokurora, vārda brāļa, Skrastiņa galva. J. Ādamsons jau sagatavojis skaitāmpantiņu pie ģimenes eglītes: «Ak, prokuror, ak, prokuror, cik grēcīgs tu gan esi!»
Savukārt savienības «Latvijas ceļš» priekšsēdis Andrejs Panteļējevs nesenā paziņojuma iespaidā par prokuratūru kā kuģi, kas mētājas no viena sāna uz otru, deklamēšot pedofilijas izmeklēšanas komisijas sacerētu tautasdziesmu: «Nogrimst kuģis jūriņā, pedofilu sašūpots, šādi tādi uzpeldēja, Skrastiņš Jānis – dibenā!»
Kuģu lietās valstij galīgi neveicas. Vienīgā pretendente uz «Latvijas kuģniecības» privatizāciju, kāda Krievzemes sabiedrība, gribējusi iespraukties, pat neiemaksājot drošības naudu. Un uzņēmuma akciju izsole šogad nenotiks. Jūriņ’ prasa smalku tīklu…
Tāda karnevāliska, tāpat kā mūsu dzīve, bijusi arī gada 51. nedēļa. Ar maskām un bez tām, ar patiesu un uzspiestu labdarību, ar pirmajām eglītēm (arī redakcijas veterāniem – ar mājīgumu un dāvanu visam gadam) un diskusijām par to, kad sākas jauns gadu simts. Strīds ilgstot jau 400 gadu. Tāpēc «Dabas un vēstures kalendārs ’99» piedāvā visiem pieņemamu versiju: jauns gadsimts sākas nevis tad, kad tiek paziņots par tā sākumu, bet gan tad, kad katrs cilvēks iekšēji jūt – tas ir sācies.
Svētvakars jau klāt, tā izjūtās būsim vienoti. Laimīgu 2000. gadu!
