“Latvijā alternatīvai enerģētikai ir nākotne, taču to garantēs valdības izpratne, nodokļu un cenu politika.”.
«Latvijā alternatīvai enerģētikai ir nākotne, taču to garantēs valdības izpratne, nodokļu un cenu politika.
Nav problēmu Latvijā enerģiju veiksmīgi saražot, galvenais ir to veiksmīgi pārdot. Mūsu zinātnieki pēdējo gadu laikā ir veikuši nozīmīgus pētījumus alternatīvās enerģijas iegūšanas un izmantošanas jomā.»
Tā šogad novembrī Jelgavā sprieda zinātnieki simpozijā «Alternatīvā enerģija Latvijā». Alternatīvās enerģētikas attīstīšana nodrošinātu darbu daudziem simtiem cilvēku laukos, ļautu aizstāt daļu importēto energoresursu ar vietējiem, mazinātu vides piesārņojumu. Pagaidām Latvijā tikai apmēram piektā daļa ir pašmāju energoresursi, galvenokārt koksne, kūdra.
Alternatīvās enerģētikas attīstīšanai Latvijā pietiek gan «smadzeņu», gan resursu. Tas mūsu valstī ir neatliekams darbs nākamā gadsimta sākumam. Pretējā gadījumā, attīstoties alternatīvajai enerģētikai Rietumos un videi draudzīgas saimniekošanas prasībām, gan enerģiju, gan biodegvielas Latvijai būs par bargu naudu jāiepērk citās valstīs.
Biomasa – «mūžīgais dzinējs»
Enerģētisko neatkarību lielā mērā spēj nodrošināt biomasa – mūsu mežos pieejamā koksne, lauksaimniecības izejvielas un ražošanas atkritumi. Biomasa (svara vienībās izteikts augu daudzums uz virsmas platības vai ūdens tilpuma mērvienību) ir ceturtais lielākais enerģijas avots pasaulē. Lietojot enerģētikā, biomasas produktus, piesārņojums ir daudzkārt mazāks nekā lietojot tradicionālos naftas produktus vai ogles. Turklāt ogļskābās gāzes daudzums, kas izdalās, biomasu dedzinot, ir proporcionāls tam, ko augi patērē savu dzīvības procesu nodrošināšanai. Svarīgi, ka biomasa ir pastāvīgi atjaunojams enerģijas avots.
Vairāku attīstīto pasaules valstu pieredze liecina, ka nākotnes enerģētikā nozīmīgi ir lauksaimniecības kultūraugi, kas izmantojami biodegvielu – biodīzeļa un bioetanola – ražošanā. Tāpat pasaulē sevi pierādījušas tehnoloģijas, kas ļauj iegūt biogāzi ilgstošā laikā no atkritumu izgāztuvēm un kanalizācijas, sadaloties tur esošajām organiskajām vielām.
«Ikaruss» smaržos pēc pankūkām
Vai varam iedomāties, ka, piemēram, pasažieru autobusam no izpūtēja veļas nevis smirdīgi dūmi, bet gan pēc ceptām pankūkām smaržojoši garaiņi? Jau šodien valstīs, kur lieto biodīzeli, tā ir realitāte.
Latvijā rapsim ir piemēroti augšanas apstākļi. Tas ir medus augs, derīgs lopbarībai, augsnes mēslošanai. Rapša sēklas izmantojamas lopbarības ražošanā, bet pats galvenais – no sēklām iespējams iegūt eļļu.
Rapša eļļa ir ļoti plaši pielietojama pārtikas rūpniecībā, bet, apstrādājot to ar spirtu, iespējams iegūt biodīzeļdegvielu. Pasaules praksē tā atzīta par piemērotu dažādu transportlīdzekļu iekšdedzes dīzeļdzinējos gan tīrā veidā, gan maisījumos ar parasto dīzeļdegvielu. Par to pārliecinājušies arī pašmāju pētnieki.
Var braukt… ar spirtu
Lai rapša eļļu pārstrādātu biodīzelī, izmanto spirtus – metanolu vai etanolu. Turpretī etanolu var ražot, piemēram, no cukurbiešu sulas vai graudiem. Etanolu lieto augsti kvalitatīvas degvielas ETBE (etiltrešbutilestera) ar oktānskaitli 120 ražošanā. To arvien plašāk izmanto Francijā un ASV kā piemaisījumu benzīnam.
Izpētīts, ka desmit procentu spirta piedeva benzīnam samazina tvana gāzes emisiju par 30 procentiem, jo apskābekļo degvielu un nodrošina tās pilnīgāku sadegšanu. Nupat arī Igaunijā uzsākta benzīna, kam piejaukti astoņi procenti spirta, ražošana un izplatīšana degvielas tirgū.
Saulaini apkurina ar salmiem
Rundāles pagasta Saulainē šoruden tika iedarbināta Latvijā pirmā katlumāja, ko kurina ar salmiem. Apkurinātas tiek astoņas ēkas – tehnikums, ēdnīca, divas kopmītnes un četras dzīvojamās mājas. Pērn apkures sezonā izmantots ap 500 tonnu akmeņogļu. Aprēķini liecina, ka šajā apkures sezonā būs nepieciešams ap 1350 tonnu salmu. Tās var iegūt aptuveni no 500 hektāru graudaugu sējumu platības. Salmu trūkuma gadījumā šos katlus var kurināt arī ar malku.
SOS ciematā ūdeni sasilda saule
Saules enerģiju mūsu apstākļos nevar izmantot kā vienīgo enerģijas ieguves veidu, šī enerģija jāuzglabā siltuma vai elektroenerģijas akumulatoros, saules enerģija izmaksā dārgi.
Saules enerģiju pamatā izmanto divējādi – ar īpašu elementu palīdzību saules radiācijas enerģiju pārvēršot elektrībā vai arī ar saules kolektoriem – siltumā.
Īslīces pagastā, SOS bērnu ciematiņā, pavisam ir desmit dzīvojamo māju, uz divām – viena katlumāja. Apkuri un silto ūdeni nodrošina gāzes apkures katls, bet silto ūdeni «palīdz» uzsildīt saule. Noslēgtā sistēmā caur saules kolektoru cirkulē nesasalstošs šķidrums. Tas, uzsilis kolektorā, plūst līdz ūdens boileram un silda tā apakšdaļā ieplūstošo auksto ūdeni. Laikā no aprīļa līdz augusta beigām ciematā apkure parasti nav vajadzīga, bet siltā ūdens iegūšanai tad pilnībā pietiek ar saules enerģiju (!). Rudenī un ziemā, kad aptrūkstas saules enerģijas, lai uzsildītu ūdeni līdz vajadzīgajai temperatūrai, automātiski boileram «pieslēdzas» gāzes apkures katls, «palīdzot» uzturēt nepieciešamo temperatūru.
«Vēja spārniem» Bauskā vājas izredzes
Vējģeneratorus uzstādīt lietderīgi tikai tad, ja vidējais vēja ātrums pārsniedz sešus metrus sekundē. Latvijā šim nosacījumam atbilst tikai Kurzemes piekraste un Ainažu apvidus. Bauskas rajonā vēja ātrums ir vidēji no četriem līdz pieciem metriem sekundē. Jāņem vērā arī tas, ka rūpnieciski izgatavotie vējģeneratori nepatīkami pārsteigs ar cenu.
FAKTI
Pasaules enerģijas padome (World Energy Council) lēš, ka pēc 20 gadiem uz mūsu planētas dzīvos jau astoņi miljardi iedzīvotāju, pieaugs energoresursu patēriņš.
Aprēķini liecina – akmeņogļu resursu pasaulē pietiks 250 gadu, naftas – 40 gadu, bet dabasgāzes – 65 gadiem.
Dedzinot fosilās degvielas (naftas produktus, akmeņogles), atmosfērā izdalās liels daudzums ogļskābās gāzes, izjaucot gaisā gāzu līdzsvaru. Tas globāli draud ar «siltumnīcas efektu» un skābajiem lietiem.
