Zemgales attīstības aģentūras birojs arī turpmāk atradīsies Jelgavā, organizēs dažādu attīstības projektu realizāciju Zemgalē, kā arī administrēs projektiem piesaistītos naudas līdzekļus.
Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) birojs arī turpmāk atradīsies Jelgavā, organizēs dažādu attīstības projektu realizāciju Zemgalē, kā arī administrēs projektiem piesaistītos naudas līdzekļus.
Katrā rajonā darbosies vismaz viens ZAA pārstāvis, bet aģentūru arī turpmāk vadīs tās līdzšinējais direktors Raitis Madžulis. Tā otrdien, 28. decembrī, Bauskā vienojās Zemgales attīstības padome (ZAP). Padome arī piekrita ZAA ierakstīt uzņēmumu reģistrā.
Jau gadu ZAA tās direktora R. Madžuļa vadībā darbojas, Jelgavas rajona Padomes finansēti. Sākot no 2000. gada, no katras pašvaldības budžeta paredzēts atvēlēt ZAA uzturēšanai septiņus santīmus no viena pašvaldības iedzīvotāja gadā. «Turklāt nākamgad ir cerības saņemt no valsts vismaz desmit tūkstoš latu mērķdotāciju. Nākotnē ZAA varētu iztikt tikai no projektu naudām,» sacīja ZAA direktors R. Madžulis.
Rajona Padome svārstās
ZAA nolikums paredz, ka tā ir juridiska persona, ko izveido Zemgales attīstības padomē pārstāvētā Bauskas, Dobeles un Jelgavas pilsētas un rajona pašvaldība.
Joprojām ZAA izveidi un nolikumu nav atbalstījusi Bauskas rajona Padome. Tās priekšsēdētājs Rihards Melgailis norādīja, ka Padomi neapmierina ZAA nolikumā formulētā lēmumu pieņemšanas kārtība.
Rihards Melgailis arī izteica bažas par iespējām piedalīties ZAA finansēšanā, apzinoties budžeta iespējas. Viņš sacīja, ka janvārī rajona Padomē atkārtoti tiks skatīts lēmumprojekts par ZAA akceptēšanu un piedalīšanos tajā ar finansu līdzekļiem.
«Lai gan baušķenieku neizlēmība ZAA ir bijusi diezgan mokoša, es šādu nostāju nevērtēju kritiski,» sacīja R. Madžulis. «Acīmredzot rajona Padomes locekļi nav pilnībā izpratuši ZAA darbības principus. Ja janvārī Padome piekritīs dalībai ZAA, vēl neko nebūsim nokavējuši,» viņš piebilda.
Baušķenieki izturas piesardzīgi
Rajona Padome arī 20. maijā neatbalstīja lēmumprojektu par rajona pašvaldības dalību ZAA izveidē. Padomes locekļi jau toreiz sprieda, ka ar lēmuma pieņemšanu nevajag steigties. Kā viens no svarīgākajiem argumentiem tika minēts tas, ka Bauskas rajons «parakstīs sev spriedumu» kļūt par Zemgales perifēriju, kam centrs būs Jelgava. 12. oktobrī, kad, atbilstoši ZAP nolikumam, tās priekšsēdētāja krēslu uz pusgadu ieņēma R. Melgailis, baušķenieki savu nostāju nebija mainījuši.
Bauskas pilsētas Dome dalībai ZAA piekrita 9. decembrī. Pilsētas mērs Jānis Teikmanis atzina, ka tas ļaus realizēt Zemgalē projektus par labu Bauskai. Pieņemot ZAA un ZAP nolikumus, Bauskas Dome aizrādīja, ka vārdu «Zemgales reģions» vietā ir jālieto «Zemgales plānošanas reģions». To J. Teikmanis vairākkārt uzsvēra arī sēdē 28. decembrī. Turpretī Jelgavas rajona pašvaldības priekšsēdētājs Daumants Olte pauda pārliecību, ka lietas būtība nemainīsies, ja nolemtu plānošanas reģionu saukt par Zemgales hercogisti. «Galvenais ir kopīgā darba rezultāts,» norādīja D. Olte.
