Dažiem cilvēkiem laimējas īpaši – piedzimstot Jaungada naktī, viņi kļūst par gadumijas bērniem.
Dažiem cilvēkiem laimējas īpaši – piedzimstot Jaungada naktī, viņi kļūst par gadumijas bērniem.
7. Saeimas deputāts Juris Dalbiņš nācis pasaulē, 1954. gada 1. janvāra rītam austot. Viņš stāstīja, ka jauno gadu vienmēr mēdzot sagaidīt ģimenes lokā, bet pēc pusnakts nākoties klāt garāku galdu un vērt durvis dzimšanas dienas viesiem.
Romānam derīgi dzīvesstāsti
Juris Dalbiņš mēdz sevi dēvēt par Latvijas «kurdu», un tie nebūt nav joki. Bērnībā kopā ar ģimeni līdz pat 60. gadiem daudzkārt mainītas dzīvesvietas. Iemesls – bēguļošana no represijām vecāku nacionālistisko uzskatu un «nepareizās» pagātnes dēļ. Pēc Lauksaimniecības universitātes diploma saņemšanas 1942. gadā tēvs sācis augstskolā strādāt par pasniedzēju. Viņš iesaukts vispirms vācu, pēc tam krievu armijā, līdz 1945. gadā kaujās par Gdaņsku ievainots galvā un kļuvis par 1. grupas invalīdu.
Jura Dalbiņa mātes mūžs līdzinās romāna skaudram sižetam. Lielsaimnieka meita, beigusi komercskolu, apprecējusies ar Latvijas armijas virsnieku, kurš kara laikā pazudis bez vēsts. Pēc laika izveidota jauna ģimene, piedzimuši Juris un Dace. Pēc 20 gadiem no Noriļskas atgriezies mammas pirmais vīrs, ar kuru līdz pat viņa nāves dienai Dalbiņu ģimene saglabājusi labas attiecības. Mammas brālis bijis aizsargs, vācu armijā dienējis dzelzceļa žandarmērijā.
Tā nu tie karavīri Dalbiņu ģimenē iedzimstot, sacīja gadumijas jubilārs. Viņa dēls Māris Dalbiņš absolvējis divas kara skolas Zviedrijā, pašlaik ir Baltijas bataljona virsnieks un pilda dienesta pienākumus Bosnijā. Līdzsvarotību ģimenē dod sieva Ināra, ģimenes ārste, un meita Ginta, kura mācās Rīgas Lietišķās mākslas koledžā.
Pašas lielākās vērtības
No aizejošā gadu simteņa Juris Dalbiņš solījās saglabāt tikai labākās un gaišākās atmiņas. Slavējami un apbrīnojami, ka, ar tik smagiem likteņa dzirnakmeņiem malta, latviešu tauta tomēr pastāv. Tai ir sava valsts un vārds pasaulē. «Tā ir Dieva dāvana,» sacīja Juris Dalbiņš. «Turīgāk vai pieticīgāk, bet mēs jauno gadu varam sagaidīt mājās, nevis bēgļu nometnēs vai zem kara plosītām debesīm. Arī tas ir jāapzinās un jānovērtē.»
Lielo gadumiju jubilārs vērtēja atturīgi, sakot, ka 1. janvāra rīts uzausīs gluži tāds pats kā vienmēr. Mainīsies tikai gadskaitlis, kurš gluži vienkārši atgādinās, ka pagājuši jau 2000 gadu, kopš dzimis Jēzus Kristus un pasaule ieguvusi citu gaismu un citu jēgu.
Arī šajā gadu, gadsimtu un gadu tūkstošu mijas naktī piedzims kāds bērniņš – Bauskā, Rīgā, Maskavā, Ņujorkā vai citur pasaulē. Juris Dalbiņš viņam un visiem mazuļiem novēl pašu svarīgāko – māti un tēvu līdzās un veselību. Lai bērni ir laimīgi, baudot mīlestību ģimenē, izjūtot stabilitāti, mieru un labvēlību no apkārtējiem.
