– Sveiks, Markus! – Čau, Žorž!
– Sveiks, Markus!
– Čau, Žorž!
– Nu, rīt vedam spirtu?
– Tu ko, durns palicis, vai? Runā «kļikuhās» – vājpienu!
– Ko rausties, tos divus «ļimonus» noklausīšanās pariktei tik tikko kā piešķīra. Kamēr vēl nopirks, uzstādīs, apgrozīsim vismaz divas cisternas.
– Paču, paču, cik tā štelle maksā? Divus «ļimonus»?
– Tu ko, «teļiku» vispār neskaties, vai?
– Skatos, jau piekto «viģiku» nokāvu.
– Bet paskaties kādreiz arī kādu no TV kanāliem! Nesen Sņegu rādīja. Vecais labi izskatās. Bet par to noklausīšanās iekārtu tu daudz neuztraucies, tā mantiņa mūsu biznesu netraucēs. To viņi pērk, lai klausītos, ko pa saviem dienesta bezmaksas «mobilkām» paši pļurkst.
– Nu, nu! Mūsu «bazāru» «mentiem» dzirdēt tas pats, kas tev foršu «šļuhu» iz….., izdevību garām nelaidīs.
– Redzi, lai es «veceni» nogrābtu, man nevienam atļauja nav jāprasa. Bet lai «menti» man uz astes uzsēstos, viņiem prokurora «dabro» jādabū.
– Tu ko, bratiņ, deputātos tēmē, lai tev tā impotence būtu?
– Muļķi, nevis impotence, bet gan imunitāte. Pie tam tie deputātu «pričendāļi» man kā sunim «stopņiks«, nāh….en nevajag. Redzēji, Krisberģi ar visiem blatiem un godiem Vecumnieku kūrorta zonā iemeta.
– Uz ko tad tu, «umņik», ceri? Sev un «paģeļņikiem» sapirksi personālās mobilās «sputņiku» sarunu iekārtas, kā tam «Dudajam» bija. «Piķa» nepietiks, «koriš», aizlaidīsi visu biznesu pa nullēm.
– Žēl gan, Markus, biju domājis, ka tu esi gudrāks par tiem «ļimonu» dalītājiem. Tagad man skaidrs, kāpēc boss tevi augstāk par «izmētātāju» neceļ. «Zelta zivtiņa» – par tādu vismaz esi dzirdējis, «bračka»?
– Nu, bērnībā pa «rādžiņu» tāda pasaka gāja. Tu ko, Žoržik, pasakām tici, vai?
– Apklusti! Baltkoma «Zelta zivtiņa», muļļa tāds! «Zelta zivtiņa», un ne jau viena, bet tik, cik vajag, «aboltus»! 12,9 latus «štukā» – ne uzvārdu, ne adresi tev prasa. Sagādā vēl nereģistrētu mobiļņiku, un visi gali ūdenī. Ja «ģēla» ir par simt «štukām» un vairāk, tad kādi daži desmiti latu nav nauda. Gribu redzēt prokuroru, kurš sēdēs un rakstīs orderus, lai kāds «kruķis« varētu noklausīties zivju dīķa «bazāru». Vispār, veci, no tevis iznāktu labs deputāts! Met mieru spirta, pardon, vājpiena biznesam, un ej balotēties! Tikai, ja tiksi pie «poda», atceries – ne kapeikas izglītības sistēmai, visu naudu iekārtās un vēlreiz iekārtās. Ja nav izglītības, nav problēmu, – ir izglītība, ir problēmas. Tas nekas, ka tu man tāds, nu, tāds. Es tev ieteikšu, kāda varētu būt nākamā valsts drošībai tik nepieciešamā iekārta. Piemēram, «e» pasta adresātu identifikators. Tas nekas, ka internetā vēl ir kāds tūkstotis duču serveru.
– Paču, paču, Žoržik, intermeičas nav mūsu lauciņš. Būs «razborkas»! Pī, pī, pī …
Lūk, kādi tik murgi nerādās Jaungada naktī. Ņēmu lielo Sapņu grāmatu un sāku pētīt. Diemžēl šādam sapnim izskaidrojumu atrast nevarēju. Varbūt palūgt Ādamsona kungu, lai izskaidro. Viņš tāds liels eksperts visās jomās – gan kino mākslā, gan dažādās perversijās. Kā jau kārtīgs «pagraņičņiks» – universāls. Atvainojiet, žargons laikam no tā sapņa pielipis. Laimīgu jauno 2000. gadu!
Savā sapnī ar jums dalījās MARGOTS
