Noslēdzot rakstu sēriju «Bauskai – 390», pabeigšu iesākto tematu par gadsimta cilvēkiem Bauskā.
Noslēdzot rakstu sēriju «Bauskai – 390», pabeigšu iesākto tematu par gadsimta cilvēkiem Bauskā.
Pirms tam vēlos sniegt nelielu iepriekšējā raksta precizējumu. Proti, pirmais jaunās Latvijas valsts Pagaidu valdības apstiprinātais Bauskas pilsētas galva Jānis Kļaviņš, kuru 1919. gada 7. janvārī nošāva pilsētā ienākušie vācieši, no amata pildīšanas bija atteicies jau 1918. gada 23. decembrī. Viņu Latvijas valdība bija nozīmējusi par apriņķa miertiesnesi. Pilsētas valde Bauskas galvas amata pienākumu veikšanu līdz jaunām vēlēšanām uzticēja abiem J. Kļaviņa vietniekiem – latvietim Viļumsonam un vācietim Gutmanam. Savukārt Bruno Lodiņš (pareizāk – «Lodings», jo viņš sevi uzskatīja par vācieti) par pilsētas galvu kļuva pēc lielinieku padzīšanas 1919. gada marta beigās. Viņu šajā amatā nozīmēja Bauskas pilsētas vācu komandants. Pēc bermontiādes šis fakts bija iemesls Pagaidu valdības lēmumam atcelt viņu no amata.
Sabiedriski aktīva baušķenieka dzimta
Par vienu no 20. gadsimta cilvēkiem Bauskā var uzskatīt Juri Vareno. 1917. gadā J. Varenais pildīja Kurzemes Zemes padomes valdes sekretāra pienākumus. Kad vācu karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju, kopā ar ģimeni viņš devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Tur J. Varenais sāka sabiedrisko darbību, kļūdams par Kazaņas latviešu kolonijas padomes aktīvistu un daudz laika veltot latviešu bēgļu aprūpei.
Vareno ģimene Latvijā atgriezās 1918. gadā. Pēc Latvijas valsts izveidošanās J. Varenais kļuva par tās dedzīgu atbalstītāju. Viņš bija vairāku sasaukumu pilsētas domnieks, Zemnieku savienības Bauskas nodaļas vadītājs, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, Namīpašnieku biedrības dibinātājs un vadītājs, Bauskas luterāņu draudzes priekšnieks. Viņš saņēmis arī vairākus valsts apbalvojumus, tostarp Trīs Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru.
J. Varenā dzīvesbiedre Vilhelmīne Varenais ilgus gadus vadīja Latvijas Sarkanā Krusta Bauskas nodaļas valdi. Tēva sākto notāra darbu Bauskā pēc viņa nāves turpināja meita Herta. 1944. gadā V. Varenais ar meitām Hertu un Hildu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. 90. gados Herta Varenais ar testamentu prāvus līdzekļus novēlēja Bauskas 1. vidusskolai.
Skatuves mākslinieki
Tikpat spilgta ir baušķenieku Kugrēnu dzimta. Tās saknes ir Īslīces pagastā. Raimonds Kugrēns, būdams Bauskas Tautas teātra režisors, šeit realizēja vērienīgus un atzītus teātra izrāžu iestudējumus. Arī viņa dzīvesbiedre Velta Kugrēna atzīstami darbojusies skatuves mākslas žanrā, vadot gan pilsētas
deju kopas, gan asistējot vīram teātra izrāžu iestudēšanā. Meitas Lāsmas un dēla Gunāra mūžs arī ir saistīts ar skatuvi. Gunārs pirmo reizi uz skatuves kāpis se- šu gadu vecumā mammas vadītajā bērnu deju ansamblī, bet Lāsma pirmo lomu spēlējusi divu gadu vecumā, kādā teātra izrādē «tēlojot» aizmigušu bērnu.
Militārpersonu vārdu nozīme pilsētas vēsturē
Svarīgākais 20. gadsimta notikums neapšaubāmi bija Latvijas valsts rašanās un tās nosargāšana. Tāpēc gadsimta cilvēku pulkā var ierindot arī brīvības cīnītājus Bauskas pusē. No tiem īpaši vēlos minēt toreizējā Paņemūnē dzimušo un vēlāk Skaistkalnē dzīvojušo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Leonu Kraftu. 1919. gada aprīlī viņš Bauskā sāka organizēt nacionāli noskaņotu partizānu vienību, bet aprīļa beigās bija viens no Bauskas atsevišķā bataljona veidotājiem un tā rotas komandieris.
Nesen arhīvā atklāju faktu, ko Bauskas vēsturē noteikti būtu vēlams izcelt. Nacistu okupācijas laikā 1941. gada 27. jūlijā apriņķa un policijas priekšnieka amatā tika apstiprināts Hugo Vanags. Tieši viņam pilsētas vācu komandants deva mutvārdu pavēli organizēt Bauskas ebreju slepkavošanu. H. Vanags atteicās pildīt šādu rīkojumu. Tad nozieguma īstenošanu pārņēma no Rīgas atbraukušais vācu SD pārstāvis. Savukārt H. Vanags tika atbrīvots no amata un notiesāts ar ieslodzījumu koncentrācijas nometnē uz 19 gadiem. Vēlāk piespriestais sods tika aizstāts ar nosūtīšanu uz fronti.
Preses ļaudis
No visai plašā Bauskā 20. gadsimta iznākušo preses izdevumu klāsta izvēlējos tikai divu, manuprāt, ietekmīgāko laikrakstu redaktorus.
1923. gadā sāka iznākt Bauskas apriņķa valdes laikraksts «Bauskas Vēstnesis». Viens no šī laikraksta izdošanas idejas lolotājiem bija arī minētais J. Varenais. «Bauskas Vēstneša» redaktora amatā visilgāk strādāja Mārtiņš Šimiņš – no 1930. līdz 1935. gadam un nacistu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam. M. Šimiņš Bauskā bija pazīstams kā izcils homeopāts un sabiedriski aktīvs cilvēks. 1917. un 1918. gadā viņš Bausku pārstāvēja arī Kurzemes Zemes padomē.
Laikrakstu «Komunisma Ceļš», kas vēlāk pārtapa par «Bauskas Dzīvi», visilgāk vadīja Gunārs Šimkevics – no 1982. līdz 1996. gadam.
Garīgās pasaules veidotāji
Baušķenieku garīgās pasaules veidošanā sava loma bijusi arī garīdzniekiem. Par ilggadējo Bauskas luterāņu mācītāju un vēlāko padomju Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskapu G. Tursu-Tūru jau esmu rakstījis. Publikācijā par Bauskas ebreju kopienu minēju rabīnu Ābrahamu Ickaku Kuku. Viņš garīgā darba gaitas sāka Bauskā un kā ebreju garīgās domas filosofs joprojām tiek godāts Izraēlā un pasaules ebreju diasporā. Taču ir vēl viens garīdznieks, kurš mūža lielāko daļu pavadījis Bauskā. Kopš 1944. gada Ziemassvētkiem luterāņu draudzē padevīgi tam Kungam kalpo teoloģijas profesors un daudzu Latvijas draudžu mācītāju pedagogs Pauls Žibeiks. Savu misiju Bauskas Sv. Gara baznīcā viņš turpina joprojām un pērn 4. septembrī deva svētību arī pilsētas karogam.
Redakcijas P. S. Šogad vēsturnieku Aigara Urtāna un Raita Ābelnieka veidotā rubrika turpmāk pārtaps par «Rajons gadu simtos». Vēsturiskie raksti par Bausku mūsu lasītājus ļoti ieinteresējuši. Tālab šo tēmu turpinām – bet nu jau tā skars visu Bauskas rajonu.
