Pēc Vastemoisas (Igaunija) partneru ielūguma man radās iespēja neoficiālai, kā pašam šķita sākumā, vizītei mūsu ziemeļu kaimiņu zemē.
Pēc Vastemoisas (Igaunija) partneru ielūguma man radās iespēja neoficiālai, kā pašam šķita sākumā, vizītei mūsu ziemeļu kaimiņu zemē.
Braucu, Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētāja Aivara Samsona labvēlības, rajona Skolu valdes un manas ģimenes atbalstīts. Ceļojuma mērķis – tuvāk izzināt izglītības darbu Kildu skolā, apsveikt mūsu kopīgo Vīlandes draugu Kalli Kitti gadumijā. Viņš ir sakaru veicinātājs starp Vīlandi, Hedemoru (Zviedrija) un Bausku. Turklāt bija nolemts noslēgt sadarbības līgumu nākamajam gadam ar Kildu pamatskolu. Brauciens izvērtās kā Latvijas sūtņa vizīte Igaunijas centrālajā reģionā, aptverot ne tikai Vīlandes, bet arī Paides apriņķi. Ciemojoties guvu priekšstatu par to, kā cilvēki dzīvo Igaunijā, ko domā un ko cer sagaidīt jaunajā gadā.
Politisko spēku samērs
Pērn rudenī kaimiņvalstī notikušās vēlēšanas nav radījušas politisko spēku samēra ievērojamu maiņu. «Isamaā» («tēvzemieši») ir līderis joprojām. Atšķirībā no Latvijas, apriņķus Igaunijā vada iecelts, valsts akceptēts priekšsēdis. Tāpēc igauņi ieinteresēti uzzināt pašreizējā rajona padomes modeļa funkcionēšanas principus, mūsu «reformēšanos», jo tagad pilnīgi skaidrs, ka vairāk nekā 250 Igaunijas pašvaldību vietā būs krietni mazāk (katrā pagastā vidēji ir astoņi līdz desmit tūkstoš iedzīvotāju). Pieminētajā Paides rajonā (divas pilsētas, 14 pagastu) būs četras pašvaldības. Tori pilsētas vadītājs ļoti ieinteresēts sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām. Ko par to saka mūsējie? Līdz šim, izņemot Iecavu, neviens tā īpaši nav vēlējies uzņemties papildu pienākumus, nav novērtējis iespēju apmainīties viedokļiem.
Interesējas par Latvijas problēmām
Secināju, ka igauņi dzīvo labāk nekā latvieši. Lai arī Tallinai tiek lielākais valsts budžeta kumoss, tomēr arī provincēm ir dotas iespējas attīstīties. Biroji pašvaldībās un pilsētas domēs neatpaliek no Rietumu standartiem, kultūras nami un skolas sapostas. Vīlandes apriņķī 1999. gadā četrās mācību iestādēs uzceltas mūsdienīgas un modernas sporta zāles, ir baseini. Paši igauņi uzskata, ka pēc ekonomiskās krīzes divus gadus īpašs pacēlums vērojams, bet es to redzēju.
Tikšanās Tori pilsētas mērijā notika dienā, kad Itālijas ievērojamais baņķieris un uzņēmējs Preatoni ieguva Igaunijas pilsonību. Igauņi to uztvēra kā joku, sak’ – īpaši «nopelni» valsts labā. Man uzdeva daudz jautājumu: kā Latvijā ar narkotikām, kā zemnieki dzīvo, kā pedofili tiks sodīti, kas notiek ar «netīrās naudas» atmazgāšanu, kāds bizness rentējas? Tad atbildes tika salīdzinātas ar situāciju Igaunijā.
Augstāka dzīves kvalitāte
Līdztekus šādām sarunām notika iepazīšanās ar skaistākajām vietām un informācijas apmaiņa. Katrai pašvaldībai Igaunijā ir sava simbolika, savs karogs, savs informatīvs buklets, kas tiek izplatīts. Katrā skolā ir internets, arī bibliotēkās. Tautas vēsture tiek godā glabāta un pat drupas ir sapostas. Dažviet gan lielfermās logu ailēs vējš svilpo.
Palika atmiņā īpaša tikšanās Paidē ar apriņķa (47 tūkstoši iedzīvotāju) padomes sociālo darbinieci Mari. Šajā nozarē strādā divi speciālisti. Viņu uzdevums – koordinēt sociālos dienestus pilsētās un pagastos. Sāk attīstīties idejas par privātu pansionātu, veco ļaužu mītņu izveidošanu Igaunijā pēc pasaules pieredzes, kad vecie ļaudis ar savu pensiju sedz uzturēšanās izdevumus, bet pārējo finansē valsts. Ja pareizi sapratu, Igaunijā pensionārs vidēji saņem ap 100 latu mēnesī, godīgu darba mūžu nodzīvojis. Savukārt skolas maksa, ko pašvaldība tērē, ja skolēns mācās citur, Igaunijā tiek noteikta pēc faktiskās izmaksas skolā uz vienošanās pamata. Latvijā šī summa ir Ls 12 mēnesī (jāmaksā desmit mēnešu). Situācija Igaunijā līdzīga mūsējai – jāmaksā ap 3000 kronu deviņos mēnešos. Par pašvaldības bērnudārza vietu vecāki maksā apmēram 12 latu mēnesī (20 dienas), bet vidēji alga «uz rokas» Igaunijā ir vismaz 1,5 reizes augstāka, savukārt dzīve lētāka.
