Pareizticīgie svin Kristus dzimšanas svētkus. Vakar, 6. janvārī, bija gavēņa pēdējā diena.
Pareizticīgie svin Kristus dzimšanas svētkus. Vakar, 6. janvārī, bija gavēņa pēdējā diena.
Gavēnis beidzās vakarā, kad dievnamu zvani pirms dievkalpojuma vēstīja par Ziemassvētku atnākšanu.
«Laiku no 6. līdz 19. janvārim mēs saucam par Svētajām dienām,» teic Bauskas pareizticīgo draudzes locekle un svētdienas skolas skolotāja Irina Vasiļjeva. «Protestanti un katoļi Ziemassvētkus svin tikai trīs dienas. Mums šis periods ir daudz garāks. Tas sākas ar Jēzus piedzimšanu un beidzas Viņa kristību dienā. Lielo notikumu vi- dū ir vēl kāds zīmīgs datums – 14. janvāris. Pēc pareizticīgo kalendāra šajā dienā sākas Jaunais gads.»
Skolotāju Irinu Vasiļjevu «Bauskas Dzīve» sastapa 5. janvārī, kad viņa kopā ar svētdienas skolas audzēkņiem greznoja lūgšanu istabu pilsētas 2. vidusskolā. Telpu skolēni rotāja ar egļu zariem, bet priekšnamā izstādīja Betlēmes kūtiņas modeli.
Modeli pirms vairākiem gadiem darinājusi kāda audzēkņa māmiņa. Irina rādīja arī skolēnu zīmējumu ciklu par tematu «Kristus dzimšana». Akvareļus un grafikas svētku dienās eksponēs klasēs.
Svētdienas skolas audzēkņi gatavo koncertu, lai uzstātos skolas sarīkojumā 15. janvārī. Bērni iestudējuši lugu «Betlēmes nakts», iemācījušies dzejoļus un garīgās dziesmas. Sarīkojumu apmeklēs skolēnu vecāki, Bauskas pareizticīgo draudzes locekļi un priesteris.
Pareizticīgo konfesijā ir strikti atdalītas Ziemassvētku kristīgās un laicīgās tradīcijas. Protestantiem to nošķiršana nav tik raksturīga. Svēto dienu perio- du raksturo divas galvenās iezīmes – Kristus bērniņa slavēšana un atturēšanās no jebkādām pārmērībām. Pareizticīgie cenšas stingri ievērot visus gavēņa nosacījumus. Irina Vasiļjeva skaidro, ka 6. janvārī līdz vakara dievkalpojumam nedrīkst neko ēst un dzert. Pēc dievkalpojuma draudze mielojas ar speciālu gavēņa ēdienu – sočivo. Maltīte sastāv no cepeškrāsnī tvaicētiem kviešu graudiem, kam pievienots medus un magoņu sēkliņas.
