Rajona bērni invalīdi uz svētku egli sanāca Bauskas tautas namā otrdien, 4. janvārī.
Rajona bērni invalīdi uz svētku egli sanāca Bauskas tautas namā otrdien, 4. janvārī.
Tautas nama zāle bija pārpilna, bērniem sarūpēts daudz dāvaniņu, visi tika cienāti ar saldumiem un atspirdzinošiem dzērieniem. Ziemsvētkiem un gadu mijai atbilstošu koncertizrādi sniedza Leļļu teātra aktieri. Viņi iejutās arī Ziemsvētku vecīša lomā un kopā ar bērniem gāja rotaļās.
«Daudzus gadus šis svētku eglītes sarīkojums priecē mūsu slimos bērnus. Rajona Padome atvēlējusi līdzekļus cienastam un koncerta apmaksai. Asociācija «Rūpju bērns» sagādājusi dāvanas,» informē «Rūpju bērna» Bauskas nodaļas vadītāja Auguste Dirmante. Viņa gan arī piebilst, ka desmit gadu veikusi šo sabiedrisko pienākumu, bet nu no tā jāatsakās, jo jāsāk strādāt apmaksātu darbu.
Svētkos sastaptās slimo bērnu māmiņas bija apbēdinātas, ka Auguste Dirmante vairs nenodarbosies ar «Rūpju bērnu».
«Mēs ļoti labi saprotam, cik daudz laika un pūļu prasa sistemātisks darbs ar bērniem invalīdiem, turklāt Augustei pašai ir slims zēns. Es pat nezinu nevienu citu piemērotu kandidatūru, kas viņas vietā varētu vadīt šo asociācijas nodaļu. Bet cik daudz zaudēs bērni, ja darbs netiks turpināts!
Manai meitai Baibai ir kustības traucējumi. Viņa droši vien tā arī nebūtu tikusi ne ekskursijās, ne piedalījusies sporta sacīkstēs, ne daudzajos svētkos un koncertos, ja Auguste šīs visas aktivitātes neorganizētu, nenodrošinātu autobusu. Ja nebūs vienas tādas pa priekšu skrējējas, mammas pašu spēkiem vien bērniem nevarēs sagādāt ne pusi to iespēju, ko piedāvā asociācija «Rūpju bērns»,» stāstīja Laima Strode no Uzvaras.
Diorika Zelča no Jaunsaules trīs gadus savu dēlu Arturu iesaistījusi asociācijas «Rūpju bērns» Bauskas nodaļā. Ar satiksmes autobusu no Jaunsaules uz Bausku slimo zēnu nav viegli atvest.
Māmiņa ļoti cenšas kopā ar Arturu ierasties uz visiem sarīkojumiem. «Šodien vajadzēja Arturam braukt pie ārsta, taču viņš tik ļoti vēlējās būt svētku eglītē, ka nevarēju atteikt. Vizīti pie mediķiem pārcēlām, jo pozitīvas emocijas bērna veselībai arī nepieciešamas. Arturs, pat būdams ļoti slims, mācās Iecavas internātskolā un mūzikas skolā, es ļoti cenšos, lai viņam nezustu dzīves piedāvātās iespējas. Un bērnu izglītību uzskatu par ļoti svarīgu,» atzīst Diorika Zelča.
